Narayaniyam Dashaka 7
Misc
tap any word for its meaning
- verse 1एवं देव चतुर्दशात्मकजगद्रूपेण जातः पुन-स्तस्योर्ध्वं खलु सत्यलोकनिलये जातोऽसि धाता स्वयम् ।यं शंसन्ति हिरण्यगर्भमखिलत्रैलोक्यजीवात्मकंयोऽभूत् स्फीतरजोविकारविकसन्नानासिसृक्षारसः ॥1॥ēvaṃ dēva chaturdaśātmakajagadrūpēṇa jātaḥ puna-stasyōrdhvaṃ khalu satyalōkanilayē jātō'si dhātā svayam ।yaṃ śaṃsanti hiraṇyagarbhamakhilatrailōkyajīvātmakaṃyō'bhūt sphītarajōvikāravikasannānāsisṛkṣārasaḥ ॥1॥meaning
Thus, O Lord, born again as Brahma by becoming the fourteen-part world, you were born on top of that in the supreme Satyaloka, the self-creating progenitor himself.
- verse 2सोऽयं विश्वविसर्गदत्तहृदयः सम्पश्यमानः स्वयंबोधं खल्वनवाप्य विश्वविषयं चिन्ताकुलस्तस्थिवान् ।तावत्त्वं जगतां पते तप तपेत्येवं हि वैहायसींवाणीमेनमशिश्रवः श्रुतिसुखां कुर्वंस्तपःप्रेरणाम् ॥2॥sō'yaṃ viśvavisargadattahṛdayaḥ sampaśyamānaḥ svayaṃbōdhaṃ khalvanavāpya viśvaviṣayaṃ chintākulastasthivān ।tāvattvaṃ jagatāṃ patē tapa tapētyēvaṃ hi vaihāyasīṃvāṇīmēnamaśiśravaḥ śrutisukhāṃ kurvaṃstapaḥprēraṇām ॥2॥meaning
He, whose heart was given over to releasing the world, meditating himself — not attaining knowledge of the world's essence, stood troubled — then you.
- verse 3कोऽसौ मामवदत् पुमानिति जलापूर्णे जगन्मण्डलेदिक्षूद्वीक्ष्य किमप्यनीक्षितवता वाक्यार्थमुत्पश्यता ।दिव्यं वर्षसहस्रमात्ततपसा तेन त्वमाराधित -स्तस्मै दर्शितवानसि स्वनिलयं वैकुण्ठमेकाद्भुतम् ॥3॥kō'sau māmavadat pumāniti jalāpūrṇē jaganmaṇḍalēdikṣūdvīkṣya kimapyanīkṣitavatā vākyārthamutpaśyatā ।divyaṃ varṣasahasramāttatapasā tēna tvamārādhita -stasmai darśitavānasi svanilayaṃ vaikuṇṭhamēkādbhutam ॥3॥meaning
"Who is this that spoke to me?" — finding nothing in the world filled with water, seeing nothing after looking in all directions, seeking the meaning of the word.
- verse 4माया यत्र कदापि नो विकुरुते भाते जगद्भ्यो बहिःशोकक्रोधविमोहसाध्वसमुखा भावास्तु दूरं गताः ।सान्द्रानन्दझरी च यत्र परमज्योतिःप्रकाशात्मकेतत्ते धाम विभावितं विजयते वैकुण्ठरूपं विभो ॥4॥māyā yatra kadāpi nō vikurutē bhātē jagadbhyō bahiḥśōkakrōdhavimōhasādhvasamukhā bhāvāstu dūraṃ gatāḥ ।sāndrānandajharī cha yatra paramajyōtiḥprakāśātmakētattē dhāma vibhāvitaṃ vijayatē vaikuṇṭharūpaṃ vibhō ॥4॥meaning
Where maya never distorts, which shines beyond the worlds, where grief, anger, delusion, and fear have departed far — the stream of dense bliss.
- verse 5यस्मिन्नाम चतुर्भुजा हरिमणिश्यामावदातत्विषोनानाभूषणरत्नदीपितदिशो राजद्विमानालयाः ।भक्तिप्राप्ततथाविधोन्नतपदा दीव्यन्ति दिव्या जना-तत्ते धाम निरस्तसर्वशमलं वैकुण्ठरूपं जयेत् ॥5॥yasminnāma chaturbhujā harimaṇiśyāmāvadātatviṣōnānābhūṣaṇaratnadīpitadiśō rājadvimānālayāḥ ।bhaktiprāptatathāvidhōnnatapadā dīvyanti divyā janā-tattē dhāma nirastasarvaśamalaṃ vaikuṇṭharūpaṃ jayēt ॥5॥meaning
Where the four-armed ones of dark-hued Hari-gemstone complexion, with jewel-lights illumining all directions, with radiant celestial palaces.
- verse 6नानादिव्यवधूजनैरभिवृता विद्युल्लतातुल्ययाविश्वोन्मादनहृद्यगात्रलतया विद्योतिताशान्तरा ।त्वत्पादाम्बुजसौरभैककुतुकाल्लक्ष्मीः स्वयं लक्ष्यतेयस्मिन् विस्मयनीयदिव्यविभवं तत्ते पदं देहि मे ॥6॥nānādivyavadhūjanairabhivṛtā vidyullatātulyayāviśvōnmādanahṛdyagātralatayā vidyōtitāśāntarā ।tvatpādāmbujasaurabhaikakutukāllakṣmīḥ svayaṃ lakṣyatēyasmin vismayanīyadivyavibhavaṃ tattē padaṃ dēhi mē ॥6॥meaning
Filled with all kinds of divine women, like lightning-vine, whose charming limbs intoxicate the whole world, whose inner space is lit by the fragrance of your lotus-feet alone.
- verse 7तत्रैवं प्रतिदर्शिते निजपदे रत्नासनाध्यासितंभास्वत्कोटिलसत्किरीटकटकाद्याकल्पदीप्राकृति ।श्रीवत्साङ्कितमात्तकौस्तुभमणिच्छायारुणं कारणंविश्वेषां तव रूपमैक्षत विधिस्तत्ते विभो भातु मे ॥7॥tatraivaṃ pratidarśitē nijapadē ratnāsanādhyāsitaṃbhāsvatkōṭilasatkirīṭakaṭakādyākalpadīprākṛti ।śrīvatsāṅkitamāttakaustubhamaṇichChāyāruṇaṃ kāraṇaṃviśvēṣāṃ tava rūpamaikṣata vidhistattē vibhō bhātu mē ॥7॥meaning
There, thus revealed in your own abode, seated on the jewel-throne — with crown and bangles blazing with countless crores of gems, having form.
- verse 8कालाम्भोदकलायकोमलरुचीचक्रेण चक्रं दिशा -मावृण्वानमुदारमन्दहसितस्यन्दप्रसन्नाननम् ।राजत्कम्बुगदारिपङ्कजधरश्रीमद्भुजामण्डलंस्रष्टुस्तुष्टिकरं वपुस्तव विभो मद्रोगमुद्वासयेत् ॥8॥kālāmbhōdakalāyakōmalaruchīchakrēṇa chakraṃ diśā -māvṛṇvānamudāramandahasitasyandaprasannānanam ।rājatkambugadāripaṅkajadharaśrīmadbhujāmaṇḍalaṃsraṣṭustuṣṭikaraṃ vapustava vibhō madrōgamudvāsayēt ॥8॥meaning
With the discus covering the directions with a dark-cloud-blue petal-soft lustre, with a broad gentle smile brightening the face, with shining conch, mace, lotus.
- verse 9दृष्ट्वा सम्भृतसम्भ्रमः कमलभूस्त्वत्पादपाथोरुहेहर्षावेशवशंवदो निपतितः प्रीत्या कृतार्थीभवन् ।जानास्येव मनीषितं मम विभो ज्ञानं तदापादयद्वैताद्वैतभवत्स्वरूपपरमित्याचष्ट तं त्वां भजे ॥9॥dṛṣṭvā sambhṛtasambhramaḥ kamalabhūstvatpādapāthōruhēharṣāvēśavaśaṃvadō nipatitaḥ prītyā kṛtārthībhavan ।jānāsyēva manīṣitaṃ mama vibhō jñānaṃ tadāpādayadvaitādvaitabhavatsvarūpaparamityāchaṣṭa taṃ tvāṃ bhajē ॥9॥meaning
Seeing that, Kamalajanma, filled with surging wonder, fell at your lotus-feet — overwhelmed by joy's delight, bowing himself, regarding himself as fulfilled.
- verse 10आताम्रे चरणे विनम्रमथ तं हस्तेन हस्ते स्पृशन्बोधस्ते भविता न सर्गविधिभिर्बन्धोऽपि सञ्जायते ।इत्याभाष्य गिरं प्रतोष्य नितरां तच्चित्तगूढः स्वयंसृष्टौ तं समुदैरयः स भगवन्नुल्लासयोल्लाघताम् ॥10॥ātāmrē charaṇē vinamramatha taṃ hastēna hastē spṛśanbōdhastē bhavitā na sargavidhibhirbandhō'pi sañjāyatē ।ityābhāṣya giraṃ pratōṣya nitarāṃ tachchittagūḍhaḥ svayaṃsṛṣṭau taṃ samudairayaḥ sa bhagavannullāsayōllāghatām ॥10॥meaning
Touching him who was bowing, O reddish-footed one, with your hand on his hand — "Knowledge will come to you; bondage will not arise from creation-activities."
Primary text from vignanam.org