Mooka Pancha Sathi 5
Misc
tap any word for its meaning
- verse 1बध्नीमो वयमञ्जलिं प्रतिदिनं बन्धच्छिदे देहिनांकन्दर्पागमतन्त्रमूलगुरवे कल्याणकेलीभुवे ।कामाक्ष्या घनसारपुञ्जरजसे कामद्रुहश्चक्षुषांमन्दारस्तबकप्रभामदमुषे मन्दस्मितज्योतिषे ॥1॥badhnīmō vayamañjaliṃ pratidinaṃ bandhachChidē dēhināṃkandarpāgamatantramūlaguravē kalyāṇakēlībhuvē ।kāmākṣyā ghanasārapuñjarajasē kāmadruhaśchakṣuṣāṃmandārastabakaprabhāmadamuṣē mandasmitajyōtiṣē ॥1॥meaning
Daily we bow with joined palms to Kamakshi, the one who severs the bonds of beings, the root-guru of Kama's lore, and the abode of all auspicious play.
- verse 2सध्रीचे नवमल्लिकासुमनसां नासाग्रमुक्तामणे-राचार्याय मृणालकाण्डमहसां नैसर्गिकाय द्विषे ।स्वर्धुन्या सह युध्वेन हिमरुचेरर्धासनाध्यासिनेकामाक्ष्याः स्मितमञ्जरीधवलिमाद्वैताय तस्मै नमः ॥2॥sadhrīchē navamallikāsumanasāṃ nāsāgramuktāmaṇē-rāchāryāya mṛṇālakāṇḍamahasāṃ naisargikāya dviṣē ।svardhunyā saha yudhvēna himaruchērardhāsanādhyāsinēkāmākṣyāḥ smitamañjarīdhavalimādvaitāya tasmai namaḥ ॥2॥meaning
We bow to the teacher of the moon's white sheen, the rival of fresh jasmine's fragrance, the natural foe of camphor's radiance, and the pearl at Kamakshi's nose-tip.
- verse 3कर्पूरद्युतिचातुरीमतितरामल्पीयसीं कुर्वतीदौर्भाग्योदयमेव संविदधती दौषाकरीणां त्विषाम् ।क्षुल्लानेव मनोज्ञमल्लिनिकरान्फुल्लानपि व्यञ्जतीकामाक्ष्या मृदुलस्मितांशुलहरी कामप्रसूरस्तु मे ॥3॥karpūradyutichāturīmatitarāmalpīyasīṃ kurvatīdaurbhāgyōdayamēva saṃvidadhatī dauṣākarīṇāṃ tviṣām ।kṣullānēva manōjñamallinikarānphullānapi vyañjatīkāmākṣyā mṛdulasmitāṃśulaharī kāmaprasūrastu mē ॥3॥meaning
Her gentle smile diminishes camphor's lustre, dispels the misfortune of moonlight, and charms the mind with a grace surpassing even the smallest of delights.
- verse 4या पीनस्तनमण्डलोपरि लसत्कर्पूरलेपायतेया नीलेक्षणरात्रिकान्तिततिषु ज्योत्स्नाप्ररोहायते ।या सौन्दर्यधुनीतरङ्गततिषु व्यालोलहंसायतेकामाक्ष्याः शिशिरीकरोतु हृदयं सा मे स्मितप्राचुरी ॥4॥yā pīnastanamaṇḍalōpari lasatkarpūralēpāyatēyā nīlēkṣaṇarātrikāntitatiṣu jyōtsnāprarōhāyatē ।yā saundaryadhunītaraṅgatatiṣu vyālōlahaṃsāyatēkāmākṣyāḥ śiśirīkarōtu hṛdayaṃ sā mē smitaprāchurī ॥4॥meaning
Her gentle smile spreads over the rounded breast-peaks smeared with camphor paste, outshines the glory of the blue-eyed night, and surpasses the rising of moonbeams.
- verse 5येषां गच्छति पूर्वपक्षसरणिं कौमुद्वतः श्वेतिमायेषां सन्ततमारुरुक्षति तुलाकक्ष्यां शरच्चन्द्रमाः ।येषामिच्छति कम्बुरप्यसुलभामन्तेवसत्प्रक्रियांकामाक्ष्या ममतां हरन्तु मम ते हासत्विषामङ्कुराः ॥5॥yēṣāṃ gachChati pūrvapakṣasaraṇiṃ kaumudvataḥ śvētimāyēṣāṃ santatamārurukṣati tulākakṣyāṃ śarachchandramāḥ ।yēṣāmichChati kamburapyasulabhāmantēvasatprakriyāṃkāmākṣyā mamatāṃ harantu mama tē hāsatviṣāmaṅkurāḥ ॥5॥meaning
Those whose whiteness puts the waxing moon to shame, whose rivalry with the autumn moon is constant, whose desire outreaches all bounds — such are the gentle smile-rays of Kamakshi.
- verse 6आशासीमसु सन्ततं विदधती नैशाकरीं व्याक्रियांकाशानामभिमानभङ्गकलनाकौशल्यमाबिभ्रती ।ईशानेन विलोकिता सकुतुकं कामाक्षि ते कल्मष-क्लेशापायकरी चकास्ति लहरी मन्दस्मितज्योतिषाम् ॥6॥āśāsīmasu santataṃ vidadhatī naiśākarīṃ vyākriyāṃkāśānāmabhimānabhaṅgakalanākauśalyamābibhratī ।īśānēna vilōkitā sakutukaṃ kāmākṣi tē kalmaṣa-klēśāpāyakarī chakāsti laharī mandasmitajyōtiṣām ॥6॥meaning
Her gentle smile ever bestows moonlit splendour at the edges of longing, bears the art of shaming the pride of jasmine, and is gazed upon by Ishana with a glance of delight.
- verse 7आरूढस्य समुन्नतस्तनतटीसाम्राज्यसिंहासनंकन्दर्पस्य विभोर्जगत्त्रयप्राकट्यमुद्रानिधेः ।यस्याश्चामरचातुरीं कलयते रश्मिच्छटा चञ्चलासा मन्दस्मितमञ्जरी भवतु नः कामाय कामाक्षि ते ॥7॥ārūḍhasya samunnatastanataṭīsāmrājyasiṃhāsanaṃkandarpasya vibhōrjagattrayaprākaṭyamudrānidhēḥ ।yasyāśchāmarachāturīṃ kalayatē raśmichChaṭā chañchalāsā mandasmitamañjarī bhavatu naḥ kāmāya kāmākṣi tē ॥7॥meaning
Her gentle smile is the throne of the mighty Kama who has climbed the high empire of the lifted breast, it is the seal-ring of the proclaimed glory of the three worlds.
- verse 8शम्भोर्या परिरम्भसम्भ्रमविधौ नैर्मल्यसीमानिधिःगैर्वाणीव तरङ्गिणी कृतमृदुस्यन्दां कलिन्दात्मजाम् ।कल्माषीकुरुते कलङ्कसुषमां कण्ठस्थलीचुम्बिनींकामाक्ष्याः स्मितकन्दली भवतु नः कल्याणसन्दोहिनी ॥8॥śambhōryā parirambhasambhramavidhau nairmalyasīmānidhiḥgairvāṇīva taraṅgiṇī kṛtamṛdusyandāṃ kalindātmajām ।kalmāṣīkurutē kalaṅkasuṣamāṃ kaṇṭhasthalīchumbinīṃkāmākṣyāḥ smitakandalī bhavatu naḥ kalyāṇasandōhinī ॥8॥meaning
Her gentle smile, in the embrace with Shambhu, is a repository of purity — like the Ganga softened into a gentle current, it makes the Yamuna appear tainted.
- verse 9जेतुं हारलतामिव स्तनतटीं सञ्जग्मुषी सन्ततंगन्तुं निर्मलतामिव द्विगुणितां मग्ना कृपास्त्रोतसि ।लब्धुं विस्मयनीयतामिव हरं रागाकुलं कुर्वतीमञ्जुस्ते स्मितमञ्जरी भवभयं मथ्नातु कामाक्षि मे ॥9॥jētuṃ hāralatāmiva stanataṭīṃ sañjagmuṣī santataṃgantuṃ nirmalatāmiva dviguṇitāṃ magnā kṛpāstrōtasi ।labdhuṃ vismayanīyatāmiva haraṃ rāgākulaṃ kurvatīmañjustē smitamañjarī bhavabhayaṃ mathnātu kāmākṣi mē ॥9॥meaning
Her smile is ever pursuing the pearl-garland as if to outrace it, ever plunging as if to surpass it in purity, and ever seeking to win the marvel of compassion's stream.
- verse 10श्वेतापि प्रकटं निशाकररुचां मालिन्यमातन्वतीशीतापि स्मरपावकं पशुपतेः सन्धुक्षयन्ती सदा ।स्वाभाव्यादधराश्रितापि नमतामुच्चैर्दिशन्ती गतिंकामाक्षि स्फुटमन्तरा स्फुरतु नस्त्वन्मन्दहासप्रभा ॥10॥śvētāpi prakaṭaṃ niśākararuchāṃ mālinyamātanvatīśītāpi smarapāvakaṃ paśupatēḥ sandhukṣayantī sadā ।svābhāvyādadharāśritāpi namatāmuchchairdiśantī gatiṃkāmākṣi sphuṭamantarā sphuratu nastvanmandahāsaprabhā ॥10॥meaning
Though white, it visibly spreads the stain of moonlight; though cool, it ever kindles Pasupati's fire of love — naturally resting on the lower lip, Kamakshi's smile.
- verse 11वक्त्रश्रीसरसीजले तरलितभ्रूवल्लिकल्लोलितेकालिम्ना दधती कटाक्षजनुषा माधुव्रतीं व्यापृतिम् ।निर्निद्रामलपुण्डरीककुहनापाण्डित्यमाबिभ्रतीकामाक्ष्याः स्मितचातुरी मम मनः कातर्यमुन्मूलयेत् ॥11॥vaktraśrīsarasījalē taralitabhrūvallikallōlitēkālimnā dadhatī kaṭākṣajanuṣā mādhuvratīṃ vyāpṛtim ।nirnidrāmalapuṇḍarīkakuhanāpāṇḍityamābibhratīkāmākṣyāḥ smitachāturī mama manaḥ kātaryamunmūlayēt ॥11॥meaning
On the lotus-lake of her face, stirred by waving brow-vine waves, her sidelong glance dark as a bee moves in sport — her wide-open spotless white lotus eyes never sleep.
- verse 12नित्यं बाधितबन्धुजीवमधरं मैत्रीजुषं पल्लवैःशुद्धस्य द्विजमण्डलस्य च तिरस्कर्तारमप्याश्रिता ।या वैमल्यवती सदैव नमतां चेतः पुनीतेतरांकामाक्ष्या हृदयं प्रसादयतु मे सा मन्दहासप्रभा ॥12॥nityaṃ bādhitabandhujīvamadharaṃ maitrījuṣaṃ pallavaiḥśuddhasya dvijamaṇḍalasya cha tiraskartāramapyāśritā ।yā vaimalyavatī sadaiva namatāṃ chētaḥ punītētarāṃkāmākṣyā hṛdayaṃ prasādayatu mē sā mandahāsaprabhā ॥12॥meaning
Her gentle smile always rivals the red of her lip-companions with its friendly pallor, and surpasses even the pure white of her teeth, though it takes shelter in them.
- verse 13द्रुह्यन्ती तमसे मुहुः कुमुदिनीसाहाय्यमाबिभ्रतीयान्ती चन्द्रकिशोरशेखरवपुःसौधाङ्गणे प्रेङ्खणम् ।ज्ञानाम्भोनिधिवीचिकां सुमनसां कूलङ्कषां कुर्वतीकामाक्ष्याः स्मितकौमुदी हरतु मे संसारतापोदयम् ॥13॥druhyantī tamasē muhuḥ kumudinīsāhāyyamābibhratīyāntī chandrakiśōraśēkharavapuḥsaudhāṅgaṇē prēṅkhaṇam ।jñānāmbhōnidhivīchikāṃ sumanasāṃ kūlaṅkaṣāṃ kurvatīkāmākṣyāḥ smitakaumudī haratu mē saṃsāratāpōdayam ॥13॥meaning
Her gentle smile ever fights against darkness, ever allies itself with the night-blooming lotus, ever swinging in the palace courtyard where the crescent-crowned lord dwells.
- verse 14काश्मीरद्रवधातुकर्दमरुचा कल्माषतां बिभ्रतीहंसौधैरिव कुर्वती परिचितिं हारीकृतैर्मौक्तिकैः ।वक्षोजन्मतुषारशैलकटके सञ्चारमातन्वतीकामाक्ष्या मृदुलस्मितद्युतिमयी भागीरथी भासते ॥14॥kāśmīradravadhātukardamaruchā kalmāṣatāṃ bibhratīhaṃsaudhairiva kurvatī parichitiṃ hārīkṛtairmauktikaiḥ ।vakṣōjanmatuṣāraśailakaṭakē sañchāramātanvatīkāmākṣyā mṛdulasmitadyutimayī bhāgīrathī bhāsatē ॥14॥meaning
Her gentle smile bears the taint of saffron dye mixed with molten gold, yet moves like a band of royal swans among the pearl necklaces on her breast.
- verse 15कम्बोर्वंशपरम्परा इव कृपासन्तानवल्लीभुवःसम्फुल्लस्तबका इव प्रसृमरा मूर्ताः प्रसादा इव ।वाक्पीयूषकणा इव त्रिपथगापर्यायभेदा इवभ्राजन्ते तव मन्दहासकिरणाः काञ्चीपुरीनायिके ॥15॥kambōrvaṃśaparamparā iva kṛpāsantānavallībhuvaḥsamphullastabakā iva prasṛmarā mūrtāḥ prasādā iva ।vākpīyūṣakaṇā iva tripathagāparyāyabhēdā ivabhrājantē tava mandahāsakiraṇāḥ kāñchīpurīnāyikē ॥15॥meaning
The gentle smile-rays of Kamakshi are like a lineage of conch-dynasty vines of compassion fully flowered, like embodied graces spreading wide, like drops of nectar from speech.
- verse 16वक्षोजे घनसारपत्ररचनाभङ्गीसपत्नायिताकण्ठे मौक्तिकहारयष्टिकिरणव्यापारमुद्रायिता ।ओष्ठश्रीनिकुरुम्बपल्लवपुटे प्रेङ्खत्प्रसूनायिताकामाक्षि स्फुरतां मदीयहृदये त्वन्मन्दहासप्रभा ॥16॥vakṣōjē ghanasārapatrarachanābhaṅgīsapatnāyitākaṇṭhē mauktikahārayaṣṭikiraṇavyāpāramudrāyitā ।ōṣṭhaśrīnikurumbapallavapuṭē prēṅkhatprasūnāyitākāmākṣi sphuratāṃ madīyahṛdayē tvanmandahāsaprabhā ॥16॥meaning
Her smile vies with the camphor-leaf pattern on her bosom, takes on the appearance of the pearl-necklace rays at her throat, and acts as the foliage-companion of her lip's loveliness.
- verse 17येषां बिन्दुरिवोपरि प्रचलितो नासाग्रमुक्तामणिःयेषां दीन इवाधिकण्ठमयते हारः करालम्बनम् ।येषां बन्धुरिवोष्ठयोररुणिमा धत्ते स्वयं रञ्जनंकामाक्ष्याः प्रभवन्तु ते मम शिवोल्लासाय हासाङ्कुराः ॥17॥yēṣāṃ bindurivōpari prachalitō nāsāgramuktāmaṇiḥyēṣāṃ dīna ivādhikaṇṭhamayatē hāraḥ karālambanam ।yēṣāṃ bandhurivōṣṭhayōraruṇimā dhattē svayaṃ rañjanaṃkāmākṣyāḥ prabhavantu tē mama śivōllāsāya hāsāṅkurāḥ ॥17॥meaning
Those rays of whose gentle smile the nose-pearl swings above like a dot, the necklace hangs below like a poor dependant seeking support, and the lip is a companion — those rays.
- verse 18या जाड्याम्बुनिधिं क्षिणोति भजतां वैरायते कैरवैःनित्यं यां नियमेन या च यतते कर्तुं त्रिणेत्रोत्सवम् ।बिम्बं चान्द्रमसं च वञ्चयति या गर्वेण सा तादृशीकामाक्षि स्मितमञ्जरी तव कथं ज्योत्स्नेत्यसौ कीर्त्यते ॥18॥yā jāḍyāmbunidhiṃ kṣiṇōti bhajatāṃ vairāyatē kairavaiḥnityaṃ yāṃ niyamēna yā cha yatatē kartuṃ triṇētrōtsavam ।bimbaṃ chāndramasaṃ cha vañchayati yā garvēṇa sā tādṛśīkāmākṣi smitamañjarī tava kathaṃ jyōtsnētyasau kīrtyatē ॥18॥meaning
Her gentle smile destroys the sea of dullness in devotees, becomes an enemy to the night-lotus, and constantly strives to kindle the fire of Siva's eye of love.
- verse 19आरुढा रभसात्पुरः पुररिपोराश्लेषणोपक्रमेया ते मातरुपैति दिव्यतटिनीशङ्काकरी तत्क्षणम् ।ओष्ठौ वेपयति भ्रुवौ कुटिलयत्यानम्रयत्याननंतां वन्दे मृदुहासपूरसुषमामेकाम्रनाथप्रिये ॥19॥āruḍhā rabhasātpuraḥ puraripōrāślēṣaṇōpakramēyā tē mātarupaiti divyataṭinīśaṅkākarī tatkṣaṇam ।ōṣṭhau vēpayati bhruvau kuṭilayatyānamrayatyānanaṃtāṃ vandē mṛduhāsapūrasuṣamāmēkāmranāthapriyē ॥19॥meaning
When she was swiftly rising into Shiva's embrace, her smile looked, for that moment, like the divine river — her two lips trembled, her brows quivered.
- verse 20वक्त्रेन्दोस्तव चन्द्रिका स्मितततिर्वल्गु स्फुरन्ती सतांस्याच्चेद्युक्तिमिदं चकोरमनसां कामाक्षि कौतूहलम् ।एतच्चित्रमहर्निशं यदधिकामेषा रुचिं गाहतेबिम्बोष्ठद्युमणिप्रभास्वपि च यद्बिब्बोकमालम्बते ॥20॥vaktrēndōstava chandrikā smitatatirvalgu sphurantī satāṃsyāchchēdyuktimidaṃ chakōramanasāṃ kāmākṣi kautūhalam ।ētachchitramaharniśaṃ yadadhikāmēṣā ruchiṃ gāhatēbimbōṣṭhadyumaṇiprabhāsvapi cha yadbibbōkamālambatē ॥20॥meaning
O Kamakshi, if the moonlight of your gentle smile is truly the appropriate feast for chakora-minded saints — then such wonder is fully justified.
- verse 21सादृश्यं कलशाम्बुधेर्वहति यत्कामाक्षि मन्दस्मितंशोभामोष्ठरुचाम्ब विद्रुमभवामेताद्भिदां ब्रूमहे ।एकस्मादुदितं पुरा किल पपौ शर्वः पुराणः पुमान्एतन्मध्यसमुद्भवं रसयते माधुर्यरूपं रसम् ॥21॥sādṛśyaṃ kalaśāmbudhērvahati yatkāmākṣi mandasmitaṃśōbhāmōṣṭharuchāmba vidrumabhavāmētādbhidāṃ brūmahē ।ēkasmāduditaṃ purā kila papau śarvaḥ purāṇaḥ pumānētanmadhyasamudbhavaṃ rasayatē mādhuryarūpaṃ rasam ॥21॥meaning
O Kamakshi, we speak of the kinship of your gentle smile with the ocean of grace, the beauty that surpasses your own coral lips, born from a single source.
- verse 22उत्तुङ्गस्तनकुम्भशैलकटके विस्तारिकस्तूरिका-पत्रश्रीजुषि चञ्चलाः स्मितरुचः कामाक्षि ते कोमलाः ।सन्ध्यादीधितिरञ्जिता इव मुहुः सान्द्राधरज्योतिषाव्यालोलामलशारदाभ्रशकलव्यापारमातन्वते ॥22॥uttuṅgastanakumbhaśailakaṭakē vistārikastūrikā-patraśrījuṣi chañchalāḥ smitaruchaḥ kāmākṣi tē kōmalāḥ ।sandhyādīdhitirañjitā iva muhuḥ sāndrādharajyōtiṣāvyālōlāmalaśāradābhraśakalavyāpāramātanvatē ॥22॥meaning
O Kamakshi, your gentle smile-rays, swaying on the cliff-ledge of the high breast-peak adorned with camphor-leaf writing, rival the twilight's glow.
- verse 23क्षीरं दूरत एव तिष्ठतु कथं वैमल्यमात्रादिदंमातस्ते सहपाठवीथिमयतां मन्दस्मितैर्मञ्जुलैः ।किं चेयं तु भिदास्ति दोहनवशादेकं तु सञ्जायतेकामाक्षि स्वयमर्थितं प्रणमतामन्यत्तु दोदुह्यते ॥23॥kṣīraṃ dūrata ēva tiṣṭhatu kathaṃ vaimalyamātrādidaṃmātastē sahapāṭhavīthimayatāṃ mandasmitairmañjulaiḥ ।kiṃ chēyaṃ tu bhidāsti dōhanavaśādēkaṃ tu sañjāyatēkāmākṣi svayamarthitaṃ praṇamatāmanyattu dōduhyatē ॥23॥meaning
O mother, let milk stand aside — just for its whiteness alone, how can it walk alongside your charming gentle smile? Yet what is this, how much more so?
- verse 24कर्पूरैरमृतैर्जगज्जननि ते कामाक्षि चन्द्रातपैःमुक्ताहारगुणैर्मृणालवलयैर्मुग्धस्मितश्रीरियम् ।श्रीकाञ्चीपुरनायिके समतया संस्तूयते सज्जनैःतत्तादृङ्मम तापशान्तिविधये किं देवि मन्दायते ॥24॥karpūrairamṛtairjagajjanani tē kāmākṣi chandrātapaiḥmuktāhāraguṇairmṛṇālavalayairmugdhasmitaśrīriyam ।śrīkāñchīpuranāyikē samatayā saṃstūyatē sajjanaiḥtattādṛṅmama tāpaśāntividhayē kiṃ dēvi mandāyatē ॥24॥meaning
O Jagajjanani Kamakshi, this gentle smile-beauty rivals camphor, nectar, moonbeams, pearl necklaces, lotus-fibre garlands — O presiding goddess of Shri Kanchipura.
- verse 25मध्येगर्भितमञ्जुवाक्यलहरीमाध्वीझरीशीतलामन्दारस्तबकायते जननि ते मन्दस्मितांशुच्छटा ।यस्या वर्धयितुं मुहुर्विकसनं कामाक्षि कामद्रुहोवल्गुर्वीक्षणविभ्रमव्यतिकरो वासन्तमासायते ॥25॥madhyēgarbhitamañjuvākyalaharīmādhvījharīśītalāmandārastabakāyatē janani tē mandasmitāṃśuchChaṭā ।yasyā vardhayituṃ muhurvikasanaṃ kāmākṣi kāmadruhōvalgurvīkṣaṇavibhramavyatikarō vāsantamāsāyatē ॥25॥meaning
O mother, your gentle smile-cluster is like a fully flowered Mandara cluster, cool as a stream of sweet speech flowing within, with sweetness as its inner core.
- verse 26बिम्बोष्ठद्युतिपुञ्जरञ्जितरुचिस्त्वन्मन्दहासच्छटा ।कल्याणं गिरिसार्वभौमतनये कल्लोलयत्वाशु मे ।फुल्लन्मल्लिपिनद्धहल्लकमयी मालेव या पेशलाश्रीकाञ्चीश्वरि मारमर्दितुरुरोमध्ये मुहुर्लम्बते ॥26॥bimbōṣṭhadyutipuñjarañjitaruchistvanmandahāsachChaṭā ।kalyāṇaṃ girisārvabhaumatanayē kallōlayatvāśu mē ।phullanmallipinaddhahallakamayī mālēva yā pēśalāśrīkāñchīśvari māramarditururōmadhyē muhurlambatē ॥26॥meaning
O daughter of the mountain king Kamakshi, your gentle smile-cluster, brightened by the blazing of your coral lips, swiftly floods me with auspiciousness.
- verse 27बिभ्राणा शरदभ्रविभ्रमदशां विद्योतमानाप्यसोकामाक्षि स्मितमञ्जरी किरति ते कारुण्यधारारसम् ।आश्चर्यं शिशिरीकरोति जगतीश्चालोक्य चैनामहोकामं खेलति नीलकण्ठहृदयं कौतूहलान्दोलितम् ॥27॥bibhrāṇā śaradabhravibhramadaśāṃ vidyōtamānāpyasōkāmākṣi smitamañjarī kirati tē kāruṇyadhārārasam ।āścharyaṃ śiśirīkarōti jagatīśchālōkya chaināmahōkāmaṃ khēlati nīlakaṇṭhahṛdayaṃ kautūhalāndōlitam ॥27॥meaning
O Kamakshi, your smile-cluster, though appearing like an autumn cloud, constantly pours the nectar-stream of compassion — what wonder that it cools while shining bright.
- verse 28प्रेङ्खत्प्रौढकटाक्षकुञ्जकुहरेष्वत्यच्छगुच्छायितंवक्त्रेन्दुच्छविसिन्धुवीचिनिचये फेनप्रतानायितम् ।नैरन्तर्यविजृम्भितस्तनतटे नैचोलपट्टायितंकालुष्यं कबलीकरोतु मम ते कामाक्षि मन्दस्मितम् ॥28॥prēṅkhatprauḍhakaṭākṣakuñjakuharēṣvatyachChaguchChāyitaṃvaktrēnduchChavisindhuvīchinichayē phēnapratānāyitam ।nairantaryavijṛmbhitastanataṭē naichōlapaṭṭāyitaṃkāluṣyaṃ kabalīkarōtu mama tē kāmākṣi mandasmitam ॥28॥meaning
Her gentle smile, swaying in the dark thickets of her broad glances, foaming on the waves of the moon-face's light-ocean, is a never-ending stream of grace.
- verse 29पीयूषं तव मन्थरस्मितमिति व्यर्थैव सापप्रथाकामाक्षि ध्रुवमीदृशं यदि भवेदेतत्कथं वा शिवे ।मन्दारस्य कथालवं न सहते मथ्नाति मन्दाकिनी-मिन्दुं निन्दति कीर्तितेऽपि कलशीपाथोधिमीर्ष्यायते ॥29॥pīyūṣaṃ tava mantharasmitamiti vyarthaiva sāpaprathākāmākṣi dhruvamīdṛśaṃ yadi bhavēdētatkathaṃ vā śivē ।mandārasya kathālavaṃ na sahatē mathnāti mandākinī-minduṃ nindati kīrtitē'pi kalaśīpāthōdhimīrṣyāyatē ॥29॥meaning
O Kamakshi, they say your gentle smile is ambrosia — but surely that is an empty comparison, O Shive; for if it truly were, how then does it warm us?
- verse 30विश्वेषां नयनोत्सवं वितनुतां विद्योततां चन्द्रमाविख्यातो मदनान्तकेन मुकुटीमध्ये च सम्मान्यताम् ।आः किं जातमनेन हाससुषमामालोक्य कामाक्षि तेकालङ्कीमवलम्बते खलु दशां कल्माषहीनोऽप्यसौ ॥30॥viśvēṣāṃ nayanōtsavaṃ vitanutāṃ vidyōtatāṃ chandramāvikhyātō madanāntakēna mukuṭīmadhyē cha sammānyatām ।āḥ kiṃ jātamanēna hāsasuṣamāmālōkya kāmākṣi tēkālaṅkīmavalambatē khalu daśāṃ kalmāṣahīnō'pyasau ॥30॥meaning
Let the moon become a festival for all eyes, let it shine bright, let it be honoured in the crown set by the enemy of the triple city — ah, what has happened then?
- verse 31चेतः शीतलयन्तु नः पशुपतेरानन्दजीवातवोनम्राणां नयनाध्वसीमसु शरच्चन्द्रातपोपक्रमाः ।संसाराख्यसरोरुहाकरखलीकारे तुषारोत्कराःकामाक्षि स्मरकीर्तिबीजनिकरास्त्वन्मन्दहासाङ्कुराः ॥31॥chētaḥ śītalayantu naḥ paśupatērānandajīvātavōnamrāṇāṃ nayanādhvasīmasu śarachchandrātapōpakramāḥ ।saṃsārākhyasarōruhākarakhalīkārē tuṣārōtkarāḥkāmākṣi smarakīrtibījanikarāstvanmandahāsāṅkurāḥ ॥31॥meaning
May the life-giving rays of Pasupati's joy soothe our minds — spreading like autumn moonshine along the path of humble eyes, lotus-like in the pond of samsara.
- verse 32कर्मौघाख्यतमःकचाकचिकरान्कामाक्षि सञ्चिन्तयेत्वन्मन्दस्मितरोचिषां त्रिभुवनक्षेमङ्करानङ्कुरान् ।ये वक्त्रं शिशिरश्रियो विकसितं चन्द्रातपाम्भोरुह-द्वेषोद्धेषोणचातुरीमिव तिरस्कर्तुं परिष्कुर्वते ॥32॥karmaughākhyatamaḥkachākachikarānkāmākṣi sañchintayētvanmandasmitarōchiṣāṃ tribhuvanakṣēmaṅkarānaṅkurān ।yē vaktraṃ śiśiraśriyō vikasitaṃ chandrātapāmbhōruha-dvēṣōddhēṣōṇachāturīmiva tiraskartuṃ pariṣkurvatē ॥32॥meaning
O Kamakshi, I meditate on the sprouts of your gentle smile's radiance that brings welfare to the three worlds, as the darkness-dispelling light sweeping aside the tangle of karmas.
- verse 33कुर्युर्नः कुलशैलराजतनये कूलङ्कषं मङ्गलंकुन्दस्पर्धनचुञ्चवस्तव शिवे मन्दस्मितप्रक्रमाः ।ये कामाक्षि समस्तसाक्षिनयनं सन्तोषयन्तीश्वरंकर्पूरप्रकरा इव प्रसृमराः पुंसामसाधारणाः ॥33॥kuryurnaḥ kulaśailarājatanayē kūlaṅkaṣaṃ maṅgalaṃkundaspardhanachuñchavastava śivē mandasmitaprakramāḥ ।yē kāmākṣi samastasākṣinayanaṃ santōṣayantīśvaraṃkarpūraprakarā iva prasṛmarāḥ puṃsāmasādhāraṇāḥ ॥33॥meaning
May these opening smile-rays of yours, O daughter of the mountain king, O Shive Kamakshi, rival in whiteness the bud of the kunda flower and overflow with auspiciousness for us.
- verse 34कम्रेण स्नपयस्व कर्मकुहनाचोरेण मारागम-व्याख्याशिक्षणदीक्षितेन विदुषामक्षीणलक्ष्मीपुषा ।कामाक्षि स्मितकन्दलेन कलुषस्फोटक्रियाचुञ्चुनाकारुण्यामृतवीचिकाविहरणप्राचुर्यधुर्येण माम् ॥34॥kamrēṇa snapayasva karmakuhanāchōrēṇa mārāgama-vyākhyāśikṣaṇadīkṣitēna viduṣāmakṣīṇalakṣmīpuṣā ।kāmākṣi smitakandalēna kaluṣasphōṭakriyāchuñchunākāruṇyāmṛtavīchikāviharaṇaprāchuryadhuryēṇa mām ॥34॥meaning
O Kamakshi, bathe us swiftly with that sweet smile-shoot — the learned one rich with the inexhaustible wealth of those who worship, the initiator in the explication of Kama's path.
- verse 35त्वन्मन्दस्मितकन्दलस्य नियतं कामाक्षि शङ्कामहेबिम्बः कश्चन नूतनः प्रचलितो नैशाकरः शीकरः ।किञ्च क्षीरपयोनिधिः प्रतिनिधिः स्वर्वाहिनीवीचिका-बिब्वोकोऽपि विडम्ब एव कुहना मल्लीमतल्लीरुचः ॥35॥tvanmandasmitakandalasya niyataṃ kāmākṣi śaṅkāmahēbimbaḥ kaśchana nūtanaḥ prachalitō naiśākaraḥ śīkaraḥ ।kiñcha kṣīrapayōnidhiḥ pratinidhiḥ svarvāhinīvīchikā-bibvōkō'pi viḍamba ēva kuhanā mallīmatallīruchaḥ ॥35॥meaning
O Kamakshi, I suspect that your gentle smile-shoot is some new moon-spray that has begun to move — or rather, is it the spray of the milk-ocean?
- verse 36दुष्कर्मार्कनिसर्गकर्कशमहस्सम्पर्कतपतं मिल-त्पङ्कं शङ्करवल्लभे मम मनः काञ्चीपुरालङ्क्रिये ।अम्ब त्वन्मृदुलस्मितामृतरसे मङ्क्त्वा विधूय व्यथा-मानन्दोदयसौधशृङ्गपदवीमारोढुमाकाङ्क्षति ॥36॥duṣkarmārkanisargakarkaśamahassamparkatapataṃ mila-tpaṅkaṃ śaṅkaravallabhē mama manaḥ kāñchīpurālaṅkriyē ।amba tvanmṛdulasmitāmṛtarasē maṅktvā vidhūya vyathā-mānandōdayasaudhaśṛṅgapadavīmārōḍhumākāṅkṣati ॥36॥meaning
O daughter of the mountain king, O jewel of Kanchipura, the grime of my mind hardened by the fierce sun of bad karma — may your gentle smile's soft touch of grace wash it away.
- verse 37नम्राणां नगराजशेखरसुते नाकालयानां पुरःकामाक्षि त्वरया विपत्प्रशमेन कारुण्यधाराः किरन् ।आगच्छन्तमनुग्रहं प्रकटयन्नानन्दबीजानि तेनासीरे मृदुहास एव तनुते नाथे सुधाशीतलः ॥37॥namrāṇāṃ nagarājaśēkharasutē nākālayānāṃ puraḥkāmākṣi tvarayā vipatpraśamēna kāruṇyadhārāḥ kiran ।āgachChantamanugrahaṃ prakaṭayannānandabījāni tēnāsīrē mṛduhāsa ēva tanutē nāthē sudhāśītalaḥ ॥37॥meaning
O Kamakshi, daughter of the mountain king, come quickly pouring streams of compassion to dispel the calamities of the humble who hasten toward your refuge.
- verse 38कामाक्षि प्रथमानविभ्रमनिधिः कन्दर्पदर्पप्रसूःमुग्धस्ते मृदुहास एव गिरिजे मुष्णातु मे किल्बिषम् ।यं द्रष्टुं विहिते करग्रह उमे शम्भुस्त्रपामीलितंस्वैरं कारयति स्म ताण्डवविनोदानन्दिना तण्डुना ॥38॥kāmākṣi prathamānavibhramanidhiḥ kandarpadarpaprasūḥmugdhastē mṛduhāsa ēva girijē muṣṇātu mē kilbiṣam ।yaṃ draṣṭuṃ vihitē karagraha umē śambhustrapāmīlitaṃsvairaṃ kārayati sma tāṇḍavavinōdānandinā taṇḍunā ॥38॥meaning
O Kamakshi, O Girije, your gentle smile alone — that first storehouse of charm, that source of Kama's pride — may it steal away my sins.
- verse 39क्षुण्णं केनचिदेव धीरमनसा कुत्रापि नानाजनैःकर्मग्रन्थिनियन्त्रितैरसुगमं कामाक्षि सामान्यतः ।मुग्धैर्द्रुष्टुमशक्यमेव मनसा मूढसय मे मौक्तिकंमार्गं दर्शयतु प्रदीप इव ते मन्दस्मितश्रीरियम् ॥39॥kṣuṇṇaṃ kēnachidēva dhīramanasā kutrāpi nānājanaiḥkarmagranthiniyantritairasugamaṃ kāmākṣi sāmānyataḥ ।mugdhairdruṣṭumaśakyamēva manasā mūḍhasaya mē mauktikaṃmārgaṃ darśayatu pradīpa iva tē mandasmitaśrīriyam ॥39॥meaning
O Kamakshi, your smile, accessible to none except the noble-minded, unattainable by the ordinary, bound by chains of karma, is difficult to see even for the pure-hearted.
- verse 40ज्योत्स्नाकान्तिभिरेव निर्मलतरं नैशाकरं मण्डलंहंसैरेव शरद्विलाससमये व्याकोचमम्भोरुहम् ।स्वच्छैरेव विकस्वरैरुडुगुणैः कामाक्षि बिम्बं दिवःपुण्यैरेव मृदुस्मितैस्तव मुखं पुष्णाति शोभाभरम् ॥40॥jyōtsnākāntibhirēva nirmalataraṃ naiśākaraṃ maṇḍalaṃhaṃsairēva śaradvilāsasamayē vyākōchamambhōruham ।svachChairēva vikasvarairuḍuguṇaiḥ kāmākṣi bimbaṃ divaḥpuṇyairēva mṛdusmitaistava mukhaṃ puṣṇāti śōbhābharam ॥40॥meaning
Only moonlight makes the lunar disc more spotless; only swans open the autumn lotus; only pure things make clear water purer — so your smile alone illumines everything.
- verse 41मानग्रन्थिविधुन्तुदेन रभसादास्वाद्यमाने नव-प्रेमाडम्बरपूर्णिमाहिमकरे कामाक्षि ते तत्क्षणम् ।आलोक्य स्मितचन्द्रिकां पुनरिमामुन्मीलनं जग्मुषींचेतः शीलयते चकोरचरितं चन्द्रार्धचूडामणेः ॥41॥mānagranthividhuntudēna rabhasādāsvādyamānē nava-prēmāḍambarapūrṇimāhimakarē kāmākṣi tē tatkṣaṇam ।ālōkya smitachandrikāṃ punarimāmunmīlanaṃ jagmuṣīṃchētaḥ śīlayatē chakōracharitaṃ chandrārdhachūḍāmaṇēḥ ॥41॥meaning
O Kamakshi, in that very moment when the new moon of your smile shines in the bower of fresh love's splendour, the knot of pride is quickly untied — so devotees behold.
- verse 42कामाक्षि स्मितमञ्जरीं तव भजे यस्यास्त्विषामङ्कुरा-नापीनस्तनपानलालसतया निश्शङ्कमङ्केशयः ।ऊर्ध्वं वीक्ष्य विकर्षति प्रसृमरानुद्दामया शुण्डयासूनुसुते बिसशङ्कयाशु कुहनादन्तावलग्रामणीः ॥42॥kāmākṣi smitamañjarīṃ tava bhajē yasyāstviṣāmaṅkurā-nāpīnastanapānalālasatayā niśśaṅkamaṅkēśayaḥ ।ūrdhvaṃ vīkṣya vikarṣati prasṛmarānuddāmayā śuṇḍayāsūnusutē bisaśaṅkayāśu kuhanādantāvalagrāmaṇīḥ ॥42॥meaning
O Kamakshi, I worship your smile-cluster, whose light-sprouts, carelessly resting in the lap of the plump-breast-wine, look upward like chakora birds longing for the moon.
- verse 43गाढाश्लेषविमर्दसम्भ्रमवशादुद्दाममुक्तागुण-प्रालम्बे कुचकुम्भयोर्विगलिते दक्षद्विषो वक्षसि ।या सख्येन पिनह्यति प्रचुरया भासा तदीयां दशांसा मे खेलतु कामकोटि हृदये सान्द्रस्मितांशुच्छटा ॥43॥gāḍhāślēṣavimardasambhramavaśāduddāmamuktāguṇa-prālambē kuchakumbhayōrvigalitē dakṣadviṣō vakṣasi ।yā sakhyēna pinahyati prachurayā bhāsā tadīyāṃ daśāṃsā mē khēlatu kāmakōṭi hṛdayē sāndrasmitāṃśuchChaṭā ॥43॥meaning
Her smile, in the wild embrace that loosens the long pearl-strings dangling over the breast-jars, was like a companion fastening the great necklace on Daksha's foe's chest.
- verse 44मन्दारे तव मन्थरस्मितरुचां मात्सर्यमालोक्यतेकामाक्षि स्मरशासने च नियतो रागोदयो लक्ष्यते ।चान्द्रीषु द्युतिमञ्जरीषु च महान्द्वेषाङ्कुरो दृश्यतेशुद्धानां कथमीदृशी गिरिसुतेऽतिशुद्धा दशा कथ्यताम् ॥44॥mandārē tava mantharasmitaruchāṃ mātsaryamālōkyatēkāmākṣi smaraśāsanē cha niyatō rāgōdayō lakṣyatē ।chāndrīṣu dyutimañjarīṣu cha mahāndvēṣāṅkurō dṛśyatēśuddhānāṃ kathamīdṛśī girisutē'tiśuddhā daśā kathyatām ॥44॥meaning
O Kamakshi, jealousy is seen in the Mandara flower toward your gentle smile's lustre; in Shiva the slayer of Kama, a constant upsurge of passion is noticed.
- verse 45पीयूषं खलु पीयते सुरजनैर्दुग्धाम्बुधिर्मथ्यतेमाहेशैश्च जटाकलापनिगडैर्मन्दाकिनी नह्यते ।शीतांशुः परिभूयते च तमसा तस्मादनेतादृशीकामाक्षि स्मितमञ्जरी तव वचोवैदग्ध्यमुल्लङ्घते ॥45॥pīyūṣaṃ khalu pīyatē surajanairdugdhāmbudhirmathyatēmāhēśaiścha jaṭākalāpanigaḍairmandākinī nahyatē ।śītāṃśuḥ paribhūyatē cha tamasā tasmādanētādṛśīkāmākṣi smitamañjarī tava vachōvaidagdhyamullaṅghatē ॥45॥meaning
Ambrosia is drunk by the gods, the milk-ocean is churned, the Ganga is chained in Maheshvara's matted locks, the moon is overcome — all this because of your gentle smile, O Kamakshi.
- verse 46आशङ्के तव मन्दहासलहरीमन्यादृशीं चन्द्रिका-मेकाम्रेशकुटुम्बिनि प्रतिपदं यस्याः प्रभासङ्गमे ।वक्षोजाम्बुरुहे न ते रचयतः काञ्चिद्दशां कौङ्मली-मास्याम्भोरुहमम्ब किञ्च शनकैरालम्बते फुल्लताम् ॥46॥āśaṅkē tava mandahāsalaharīmanyādṛśīṃ chandrikā-mēkāmrēśakuṭumbini pratipadaṃ yasyāḥ prabhāsaṅgamē ।vakṣōjāmburuhē na tē rachayataḥ kāñchiddaśāṃ kauṅmalī-māsyāmbhōruhamamba kiñcha śanakairālambatē phullatām ॥46॥meaning
O Kamakshi, goddess of Ekamra, I suspect that your smile-wave is a moonlight of a different kind — at whose every contact the lotuses on the breast do not close.
- verse 47आस्तीर्णाधरकान्तिपल्लवचये पातं मुहुर्जग्मुषीमारद्रोहिणि कन्दलत्स्मरशरज्वालावलीर्व्यञ्जती ।निन्दन्ती घनसारहारवलयज्योत्स्नामृणालानि तेकामाक्षि स्मितचातुरी विरहिणीरीतिं जगाहेतराम् ॥47॥āstīrṇādharakāntipallavachayē pātaṃ muhurjagmuṣīmāradrōhiṇi kandalatsmaraśarajvālāvalīrvyañjatī ।nindantī ghanasārahāravalayajyōtsnāmṛṇālāni tēkāmākṣi smitachāturī virahiṇīrītiṃ jagāhētarām ॥47॥meaning
Her smile ever falls on the cluster of lower-lip leaves, displays the rows of flames from the arrows of rekindled Kama, and rivals the camphor necklace — the foe of Shiva.
- verse 48सूर्यालोकविधौ विकासमधिकं यान्ती हरन्ती तम-स्सन्दोहं नमतां निजस्मरणतो दोषाकरद्वेषिणी ।निर्यान्ती वदनारविन्दकुहरान्निर्धूतजाड्या नृणांश्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिमयी चित्रीयते चन्द्रिका ॥48॥sūryālōkavidhau vikāsamadhikaṃ yāntī harantī tama-ssandōhaṃ namatāṃ nijasmaraṇatō dōṣākaradvēṣiṇī ।niryāntī vadanāravindakuharānnirdhūtajāḍyā nṛṇāṃśrīkāmākṣi tava smitadyutimayī chitrīyatē chandrikā ॥48॥meaning
Her smile goes out from the lotus-face expanding beyond sunlight, stealing away darkness-masses, hostile to the moon-enemy for those who remember it — Kamakshi's smile.
- verse 49कुण्ठीकुर्युरमी कुबोधघटनामस्मन्मनोमाथिनींश्रीकामाक्षि शिवङ्करास्तव शिवे श्रीमन्दहासाङ्कुराः ।ये तन्वन्ति निरन्तरं तरुणिमस्तम्बेरमग्रामणी-कुम्भद्वन्द्वविडम्बिनि स्तनतटे मुक्ताकुथाडम्बरम् ॥49॥kuṇṭhīkuryuramī kubōdhaghaṭanāmasmanmanōmāthinīṃśrīkāmākṣi śivaṅkarāstava śivē śrīmandahāsāṅkurāḥ ।yē tanvanti nirantaraṃ taruṇimastambēramagrāmaṇī-kumbhadvandvaviḍambini stanataṭē muktākuthāḍambaram ॥49॥meaning
O Shri Kamakshi, O Shive, may these auspicious sprouts of your gentle smile that ever spread the bliss of liberation, blunting the machinery of ignorance, grant us wellbeing.
- verse 50प्रेङ्खन्तः शरदम्बुदा इव शनैः प्रेमानिलैः प्रेरितामज्जन्तो मन्दनारिकण्ठसुषमासिन्धौ मुहुर्मन्थरम् ।श्रीकामाक्षि तव स्मितांशुनिकराः श्यामायमानश्रियोनीलाम्भोधरनैपुणीं तत इतो निर्निद्रयन्त्यञ्जसा ॥50॥prēṅkhantaḥ śaradambudā iva śanaiḥ prēmānilaiḥ prēritāmajjantō mandanārikaṇṭhasuṣamāsindhau muhurmantharam ।śrīkāmākṣi tava smitāṃśunikarāḥ śyāmāyamānaśriyōnīlāmbhōdharanaipuṇīṃ tata itō nirnidrayantyañjasā ॥50॥meaning
O Shri Kamakshi, the sprouts of your gentle smile are like autumn clouds slowly drifting on love-breezes, plunging repeatedly into the beauty-ocean at Shiva's throat.
- verse 51व्यापारं चतुराननैकविहृतौ व्याकुर्वती कुर्वतीरुद्राक्षग्रहणं महेशि सततं वागूर्मिकल्लोलिता ।उत्फुल्लं धवलारविन्दमधरीकृत्य स्फुरन्ती सदाश्रीकामाक्षि सरस्वती विजयते त्वन्मन्दहासप्रभा ॥51॥vyāpāraṃ chaturānanaikavihṛtau vyākurvatī kurvatīrudrākṣagrahaṇaṃ mahēśi satataṃ vāgūrmikallōlitā ।utphullaṃ dhavalāravindamadharīkṛtya sphurantī sadāśrīkāmākṣi sarasvatī vijayatē tvanmandahāsaprabhā ॥51॥meaning
Her gentle smile-wave, sporting in the single play of the four-faced Brahma, ever stirred by speech-waves — it brightens the opened white lotus of Kamakshi's face.
- verse 52कर्पूरद्युतितस्करेण महसा कल्माषयत्याननंश्रीकाञ्चीपुरनायिके पतिरिव श्रीमन्दहासोऽपि ते ।आलिङ्गत्यतिपीवरां स्तनतटीं बिम्बाधरं चुम्बतिप्रौढं रागभरं व्यनक्ति मनसो धैर्यं धुनीतेतराम् ॥52॥karpūradyutitaskarēṇa mahasā kalmāṣayatyānanaṃśrīkāñchīpuranāyikē patiriva śrīmandahāsō'pi tē ।āliṅgatyatipīvarāṃ stanataṭīṃ bimbādharaṃ chumbatiprauḍhaṃ rāgabharaṃ vyanakti manasō dhairyaṃ dhunītētarām ॥52॥meaning
O goddess of Kanchipura, your gentle smile, like a husband, even while stealing the lustre of camphor, embraces your full breasts and holds the moon in its arms.
- verse 53वैशद्येन च विश्वतापहरणक्रीडापटीयस्तयापाण्डित्येन पचेलिमेन जगतां नेत्रोत्सवोत्पादेन ।कामाक्षि स्मितकन्दलैस्तव तुलामारोढुमुद्योगिनीज्योत्स्नासौ जलराशिपोषणतया दूष्यां प्रपन्ना दशाम् ॥53॥vaiśadyēna cha viśvatāpaharaṇakrīḍāpaṭīyastayāpāṇḍityēna pachēlimēna jagatāṃ nētrōtsavōtpādēna ।kāmākṣi smitakandalaistava tulāmārōḍhumudyōginījyōtsnāsau jalarāśipōṣaṇatayā dūṣyāṃ prapannā daśām ॥53॥meaning
O Kamakshi, your smile-shoots, with their purity and skill in cooling the world's fever, their elegant learning, their power to create a festival for the eyes of all.
- verse 54लावण्याम्बुजिनीमृणालवलयैः शृङ्गारगन्धद्विप-ग्रामण्यः श्रुतिचामरैस्तरुणिमस्वाराज्यतेजोङ्कुरैः ।आनन्दामृतसिन्धुवीचिपृषतैरास्याब्जहंसैस्तवश्रीकामाक्षि मथान मन्दहसितैर्मत्कं मनःकल्मषम् ॥54॥lāvaṇyāmbujinīmṛṇālavalayaiḥ śṛṅgāragandhadvipa-grāmaṇyaḥ śrutichāmaraistaruṇimasvārājyatējōṅkuraiḥ ।ānandāmṛtasindhuvīchipṛṣatairāsyābjahaṃsaistavaśrīkāmākṣi mathāna mandahasitairmatkaṃ manaḥkalmaṣam ॥54॥meaning
O Kamakshi, your smile-shoots are like the lotus-fibre garlands of beauty's pond, like the yak-tail fans of the erotic elephant's glory, like the sprouts of youth's sovereignty.
- verse 55उत्तुङ्गस्तनमण्डलीपरिचलन्माणिक्यहारच्छटा-चञ्चच्छोणिमपुञ्जमध्यसरणिं मातः परिष्कुर्वती ।या वैदग्ध्यमुपैति शङ्करजटाकान्तारवाटीपत-त्स्वर्वापीपयसः स्मितद्युतिरसौ कामाक्षि ते मञ्जुला ॥55॥uttuṅgastanamaṇḍalīparichalanmāṇikyahārachChaṭā-chañchachChōṇimapuñjamadhyasaraṇiṃ mātaḥ pariṣkurvatī ।yā vaidagdhyamupaiti śaṅkarajaṭākāntāravāṭīpata-tsvarvāpīpayasaḥ smitadyutirasau kāmākṣi tē mañjulā ॥55॥meaning
O mother, your smile purifies the path along the summit of the high breast-peak through the garland of rubies, displaying its skill with tender grace and sweet cleverness.
- verse 56सन्नामैकजुषा जनेन सुलभं संसूचयन्ती शनै-रुत्तुङ्गस्य चिरादनुग्रहतरोरुत्पत्स्यमानं फलम् ।प्राथम्येन विकस्वरा कुसुमवत्प्रागल्भ्यमभ्येयुषीकामाक्षि स्मितचातुरी तव मम क्षेमङ्करी कल्पताम् ॥56॥sannāmaikajuṣā janēna sulabhaṃ saṃsūchayantī śanai-ruttuṅgasya chirādanugrahatarōrutpatsyamānaṃ phalam ।prāthamyēna vikasvarā kusumavatprāgalbhyamabhyēyuṣīkāmākṣi smitachāturī tava mama kṣēmaṅkarī kalpatām ॥56॥meaning
Your gentle smile slowly reveals to a devoted person bowed low the fruit that will soon come from the tall tree of grace — it displays this first among all gifts.
- verse 57धानुष्काग्रसरस्य लोलकुटिलभ्रूलेखया बिभ्रतोलीलालोकशिलीमुखं नववयस्साम्राज्यलक्ष्मीपुषः ।जेतुं मन्मथमर्दिनं जननि ते कामाक्षि हासः स्वयंवल्गुर्विभ्रमभूभृतो वितनुते सेनापतिप्रक्रियाम् ॥57॥dhānuṣkāgrasarasya lōlakuṭilabhrūlēkhayā bibhratōlīlālōkaśilīmukhaṃ navavayassāmrājyalakṣmīpuṣaḥ ।jētuṃ manmathamardinaṃ janani tē kāmākṣi hāsaḥ svayaṃvalgurvibhramabhūbhṛtō vitanutē sēnāpatiprakriyām ॥57॥meaning
O Kamakshi, your smile's brow-line quivers, full of arrows from the bow-tip, its archer-glory the empire of fresh youth — it seeks to conquer Manmatha's destroyer.
- verse 58यन्नाकम्पत कालकूटकबलीकारे चुचुम्बे न यद्-ग्लान्या चक्षुषि रूषितानलशिखे रुद्रस्य तत्तादृशम् ।चेतो यत्प्रसभं स्मरज्वरशिखिज्वालेन लेलिह्यतेतत्कामाक्षि तव स्मितांशुकलिकाहेलाभवं प्राभवम् ॥58॥yannākampata kālakūṭakabalīkārē chuchumbē na yad-glānyā chakṣuṣi rūṣitānalaśikhē rudrasya tattādṛśam ।chētō yatprasabhaṃ smarajvaraśikhijvālēna lēlihyatētatkāmākṣi tava smitāṃśukalikāhēlābhavaṃ prābhavam ॥58॥meaning
That which did not tremble at the drinking of poison, which was not shut in shame when Rudra's eye flared with anger — such indeed is Kamakshi's smile, which forcefully melts the heart.
- verse 59सम्भिन्नेव सुपर्वलोकतटिनी वीचीचयैर्यामुनैःसम्मिश्रेव शशाङ्कदीप्तिलहरी नीलैर्महानीरदैः ।कामाक्षि स्फुरिता तव स्मितरुचिः कालाञ्जनस्पर्धिनाकालिम्ना कचरोचिषां व्यतिकरे काञ्चिद्दशामश्नुते ॥59॥sambhinnēva suparvalōkataṭinī vīchīchayairyāmunaiḥsammiśrēva śaśāṅkadīptilaharī nīlairmahānīradaiḥ ।kāmākṣi sphuritā tava smitaruchiḥ kālāñjanaspardhinākālimnā kacharōchiṣāṃ vyatikarē kāñchiddaśāmaśnutē ॥59॥meaning
O Kamakshi, your smile, as if split like the heavenly river meeting Yamuna waves, or as if moonbeam-streams mixed with dark clouds — brightly shines forth.
- verse 60जानीमो जगदीश्वरप्रणयिनि त्वन्मन्दहासप्रभांश्रीकामाक्षि सरोजिनीमभिनवामेषा यतः सर्वदा ।आस्येन्दोरवलोकेन पशुपतेरभ्येति सम्फुल्लतांतन्द्रालुस्तदभाव एव तनुते तद्वैपरीत्यक्रमम् ॥60॥jānīmō jagadīśvarapraṇayini tvanmandahāsaprabhāṃśrīkāmākṣi sarōjinīmabhinavāmēṣā yataḥ sarvadā ।āsyēndōravalōkēna paśupatērabhyēti samphullatāṃtandrālustadabhāva ēva tanutē tadvaiparītyakramam ॥60॥meaning
O Kamakshi, goddess and lover of the world's lord, we know your gentle smile as a wholly new lotus — for from the beholding of the moon-face, day and night alternately come.
- verse 61यान्ती लोहितिमानमभ्रतटिनी धातुच्छटाकर्दमैःभान्ती बालगभस्तिमालिकिरणैर्मेघावली शारदी ।बिम्बोष्ठद्युतिपुञ्जचुम्बनकलाशोणायमानेन तेकामाक्षि स्मितरोचिषा समदशामारोढुमाकाङ्क्षते ॥61॥yāntī lōhitimānamabhrataṭinī dhātuchChaṭākardamaiḥbhāntī bālagabhastimālikiraṇairmēghāvalī śāradī ।bimbōṣṭhadyutipuñjachumbanakalāśōṇāyamānēna tēkāmākṣi smitarōchiṣā samadaśāmārōḍhumākāṅkṣatē ॥61॥meaning
Her smile, as the bimba-lip's lustre goes reddish with forest-clay smears, and as the young-sun's ray-cluster shines on the autumn cloud — Kamakshi's smile-shoot.
- verse 62श्रीकामाक्षि मुखेन्दुभूषणमिदं मन्दस्मितं तावकंनेत्रानन्दकरं तथा हिमकरो गच्छेद्यथा तिग्मताम् ।शीतं देवि तथा यथा हिमजलं सन्तापमुद्रास्पदंश्वेतं किञ्च तथा यथा मलिनतां धत्ते च मुक्तामणिः ॥62॥śrīkāmākṣi mukhēndubhūṣaṇamidaṃ mandasmitaṃ tāvakaṃnētrānandakaraṃ tathā himakarō gachChēdyathā tigmatām ।śītaṃ dēvi tathā yathā himajalaṃ santāpamudrāspadaṃśvētaṃ kiñcha tathā yathā malinatāṃ dhattē cha muktāmaṇiḥ ॥62॥meaning
O Shri Kamakshi, may this gentle smile of yours that adorns your moon-face and delights the eye not go the way of the cold moon that becomes scorching.
- verse 63त्वन्मन्दस्मितमञ्जरीं प्रसृमरां कामाक्षि चन्द्रातपंसन्तः सन्ततमामनन्त्यमलता तल्लक्षणं लक्ष्यते ।अस्माकं न धुनोति तापकमधिकं धूनोति नाभ्यन्तरंध्वान्तं तत्खलु दुःखिनो वयमिदं केनोति नो विद्महे ॥63॥tvanmandasmitamañjarīṃ prasṛmarāṃ kāmākṣi chandrātapaṃsantaḥ santatamāmanantyamalatā tallakṣaṇaṃ lakṣyatē ।asmākaṃ na dhunōti tāpakamadhikaṃ dhūnōti nābhyantaraṃdhvāntaṃ tatkhalu duḥkhinō vayamidaṃ kēnōti nō vidmahē ॥63॥meaning
O Kamakshi, the noble ones who ever contemplate your spreading smile-cluster perceive the sign of its purity — and we too are never without longing for it.
- verse 64नम्रस्य प्रणयप्ररूढकलहच्छेदाय पादाब्जयोःमन्दं चन्द्रकिशोरशेखरमणेः कामाक्षि रागेण ते ।बन्धूकप्रसवश्रियं जितवतो बंहीयसीं तादृशींबिम्बोष्ठस्य रुचिं निरस्य हसितज्योत्स्ना वयस्यायते ॥64॥namrasya praṇayaprarūḍhakalahachChēdāya pādābjayōḥmandaṃ chandrakiśōraśēkharamaṇēḥ kāmākṣi rāgēṇa tē ।bandhūkaprasavaśriyaṃ jitavatō baṃhīyasīṃ tādṛśīṃbimbōṣṭhasya ruchiṃ nirasya hasitajyōtsnā vayasyāyatē ॥64॥meaning
O Kamakshi, your smile-cluster for one who is bowed low at your lotus feet, reddening in love like the bandhuka flower, slowly spreads as if to end the love-quarrel.
- verse 65मुक्तानां परिमोचनं विदधतस्तत्प्रीतिनिष्पादिनीभूयो दूरत एव धूतमरुतस्तत्पालनं तन्वती ।उद्भूतस्य जलान्तरादविरतं तद्दूरतां जग्मुषीकामाक्षि स्मितमञ्जरी तव कथं कम्बोस्तुलामश्नुते ॥65॥muktānāṃ parimōchanaṃ vidadhatastatprītiniṣpādinībhūyō dūrata ēva dhūtamarutastatpālanaṃ tanvatī ।udbhūtasya jalāntarādavirataṃ taddūratāṃ jagmuṣīkāmākṣi smitamañjarī tava kathaṃ kambōstulāmaśnutē ॥65॥meaning
O Kamakshi, your smile — freeing the freed ones, producing joy in them, driving far away the sustaining wind as if to further protect — arises from the water's depths.
- verse 66श्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिझरीवैदग्ध्यलीलायितंपश्यन्तोऽपि निरन्तरं सुविमलम्मन्या जगन्मण्डले ।लोकं हासयितुं किमर्थमनिशं प्राकाश्यमातन्वतेमन्दाक्षं विरहय्य मङ्गलतरं मन्दारचन्द्रादयः ॥66॥śrīkāmākṣi tava smitadyutijharīvaidagdhyalīlāyitaṃpaśyantō'pi nirantaraṃ suvimalammanyā jaganmaṇḍalē ।lōkaṃ hāsayituṃ kimarthamaniśaṃ prākāśyamātanvatēmandākṣaṃ virahayya maṅgalataraṃ mandārachandrādayaḥ ॥66॥meaning
O Shri Kamakshi, others in the world keep gazing constantly at your smile's subtle lustre-stream's cleverness, which is spotless, and still think it not enough.
- verse 67क्षीराब्धेरपि शैलराजतनये त्वन्मन्दहासस्य चश्रीकामाक्षि वलक्षिमोदयनिधेः किञ्चिद्भिदां ब्रूमहे ।एकस्मै पुरुषाय देवि स ददौ लक्ष्मीं कदाचित्पुरासर्वेभ्योऽपि ददात्यसौ तु सततं लक्ष्मीं च वागीश्वरीम् ॥67॥kṣīrābdhērapi śailarājatanayē tvanmandahāsasya chaśrīkāmākṣi valakṣimōdayanidhēḥ kiñchidbhidāṃ brūmahē ।ēkasmai puruṣāya dēvi sa dadau lakṣmīṃ kadāchitpurāsarvēbhyō'pi dadātyasau tu satataṃ lakṣmīṃ cha vāgīśvarīm ॥67॥meaning
O daughter of the mountain king, we speak of a slight difference between the milk-ocean and your gentle smile, that storehouse of white-delight — for one gives to a single man.
- verse 68श्रीकाञ्चीपुररत्नदीपकलिके तान्येव मेनात्मजेचाकोराणि कुलानि देवि सुतरां धन्यानि मन्यामहे ।कम्पातीरकुटुम्बचङ्क्रमकलाचुञ्चूनि चञ्चूपुटैःनित्यं यानि तव स्मितेन्दुमहसामास्वादमातन्वते ॥68॥śrīkāñchīpuraratnadīpakalikē tānyēva mēnātmajēchākōrāṇi kulāni dēvi sutarāṃ dhanyāni manyāmahē ।kampātīrakuṭumbachaṅkramakalāchuñchūni chañchūpuṭaiḥnityaṃ yāni tava smitēndumahasāmāsvādamātanvatē ॥68॥meaning
O Shri Kamakshi, presiding gem of Kanchipura, we regard those lines of chakora birds as truly blessed — they who dance at the shore of the Kampa river forever seeking your moonlight.
- verse 69शैत्यप्रक्रममाश्रितोऽपि नमतां जाड्यप्रथां धूनयन्नैर्मल्यं परमं गतोऽपि गिरिशं रागाकुलं चारयन् ।लीलालापपुरस्सरोऽपि सततं वाचंयमान्प्रीणयन्कामाक्षि स्मितरोचिषां तव समुल्लासः कथं वर्ण्यते ॥69॥śaityaprakramamāśritō'pi namatāṃ jāḍyaprathāṃ dhūnayannairmalyaṃ paramaṃ gatō'pi giriśaṃ rāgākulaṃ chārayan ।līlālāpapurassarō'pi satataṃ vāchaṃyamānprīṇayankāmākṣi smitarōchiṣāṃ tava samullāsaḥ kathaṃ varṇyatē ॥69॥meaning
Though rooted in coolness, it dispels the dullness of devotees; though reaching perfect purity, it keeps Girisha agitated with passion — playful in its words, Kamakshi's smile.
- verse 70श्रोणीचञ्चलमेखलामुखरितं लीलागतं मन्थरंभ्रूवल्लीचलनं कटाक्षवलनं मन्दाक्षवीक्षाचणम् ।यद्वैदग्ध्यमुखेन मन्मथरिपुं सम्मोहयन्त्यञ्जसाश्रीकामाक्षि तव स्मिताय सततं तस्मै नम्सकुर्महे ॥70॥śrōṇīchañchalamēkhalāmukharitaṃ līlāgataṃ mantharaṃbhrūvallīchalanaṃ kaṭākṣavalanaṃ mandākṣavīkṣāchaṇam ।yadvaidagdhyamukhēna manmatharipuṃ sammōhayantyañjasāśrīkāmākṣi tava smitāya satataṃ tasmai namsakurmahē ॥70॥meaning
The swaying of the hip, the tinkling of the girdle, the graceful walk, the slow swaying of the brows, the glances and the sidelong looks — all this artistry: what a marvel of skill.
- verse 71श्रीकामाक्षि मनोज्ञमन्दहसितज्योतिष्प्ररोहे तवस्फीतश्वेतिमसार्वभौमसरणिप्रागल्भ्यमभ्येयुषि ।चन्द्रोऽयं युवराजतां कलयते चेटीधुरं चन्द्रिकाशुद्धा सा च सुधाझरी सहचरीसाधर्म्यमालम्बते ॥71॥śrīkāmākṣi manōjñamandahasitajyōtiṣprarōhē tavasphītaśvētimasārvabhaumasaraṇiprāgalbhyamabhyēyuṣi ।chandrō'yaṃ yuvarājatāṃ kalayatē chēṭīdhuraṃ chandrikāśuddhā sā cha sudhājharī sahacharīsādharmyamālambatē ॥71॥meaning
O Shri Kamakshi, in the sprout of your charming gentle smile, the moon stands as a young prince who has arrived in the vast realm of white splendour's sovereignty.
- verse 72ज्योत्स्ना किं तनुते फलं तनुमतामौष्ण्यप्रशान्तिं विनात्वन्मन्दस्मितरोचिषा तनुमतां कामाक्षि रोचिष्णुना ।सन्तापो विनिवार्यते नववयःप्राचुर्यमङ्कूर्यतेसौन्दर्यं परिपूर्यते जगति सा कीर्तिश्च सञ्चार्यते ॥72॥jyōtsnā kiṃ tanutē phalaṃ tanumatāmauṣṇyapraśāntiṃ vinātvanmandasmitarōchiṣā tanumatāṃ kāmākṣi rōchiṣṇunā ।santāpō vinivāryatē navavayaḥprāchuryamaṅkūryatēsaundaryaṃ paripūryatē jagati sā kīrtiścha sañchāryatē ॥72॥meaning
O Kamakshi, what fruit does moonlight produce for the slender other than cooling the heat? Your gentle smile's radiance, however, achieves without affliction what moonlight never can.
- verse 73वैमल्यं कुमुदश्रियां हिमरुचः कान्त्यैव सन्धुक्ष्यतेज्योत्स्नारोचिरपि प्रदोषसमयं प्राप्यैव सम्पद्यते ।स्वच्छत्वं नवमौक्तिकस्य परमं संस्कारतो दृश्यतेकामाक्ष्याः स्मितदीधितेर्विशदिमा नैसर्गिको भासते ॥73॥vaimalyaṃ kumudaśriyāṃ himaruchaḥ kāntyaiva sandhukṣyatējyōtsnārōchirapi pradōṣasamayaṃ prāpyaiva sampadyatē ।svachChatvaṃ navamauktikasya paramaṃ saṃskāratō dṛśyatēkāmākṣyāḥ smitadīdhitērviśadimā naisargikō bhāsatē ॥73॥meaning
The whiteness of the water-lily's glory is kindled only by the moonshine itself; the moonbeam's lustre too achieves fullness only by arriving at twilight — so too Kamakshi's smile.
- verse 74प्राकाश्यं परमेश्वरप्रणयिनि त्वन्मन्दहासश्रियःश्रीकामाक्षि मम क्षिणोतु ममतावैचक्षणीमक्षयाम् ।यद्भीत्येव निलीयते हिमकरो मेघोदरे शुक्तिका-गर्भे मौक्तिकमण्डली च सरसीमध्ये मृणाली च सा ॥74॥prākāśyaṃ paramēśvarapraṇayini tvanmandahāsaśriyaḥśrīkāmākṣi mama kṣiṇōtu mamatāvaichakṣaṇīmakṣayām ।yadbhītyēva nilīyatē himakarō mēghōdarē śuktikā-garbhē mauktikamaṇḍalī cha sarasīmadhyē mṛṇālī cha sā ॥74॥meaning
O Kamakshi, beloved of the Supreme Lord, may the radiance of your gentle smile destroy the imperishable cleverness of my selfishness — that which hides in fear of your brilliance.
- verse 75हेरम्बे च गुहे हर्षभरितं वात्सल्यमङ्कूरयत्मारद्रोहिणि पूरुषे सहभुवं प्रेमाङ्कुरं व्यञ्जयत् ।आनम्रेषु जनेषु पूर्णकरुणावैदग्ध्यमुत्तालयत्कामाक्षि स्मितमञ्जसा तव कथङ्कारं मया कथ्यते ॥75॥hērambē cha guhē harṣabharitaṃ vātsalyamaṅkūrayatmāradrōhiṇi pūruṣē sahabhuvaṃ prēmāṅkuraṃ vyañjayat ।ānamrēṣu janēṣu pūrṇakaruṇāvaidagdhyamuttālayatkāmākṣi smitamañjasā tava kathaṅkāraṃ mayā kathyatē ॥75॥meaning
Her smile joyfully sprouts love for Heramba and Guha, manifests a companion-sprout of affection for the Kama-destroyer's lord, and reveals sweetness for the bowed devotees.
- verse 76सङ्क्रुद्धद्विजराजकोऽप्यविरतं कुर्वन्द्विजैः सङ्गमंवाणीपद्धतिदूरगोऽपि सततं तत्साहचर्यं वहन् ।अश्रान्तं पशुदुर्लभोऽपि कलयन्पत्यौ पशूनां रतिंश्रीकामाक्षि तव स्मितामृतरसस्यन्दो मयि स्पन्दताम् ॥76॥saṅkruddhadvijarājakō'pyavirataṃ kurvandvijaiḥ saṅgamaṃvāṇīpaddhatidūragō'pi satataṃ tatsāhacharyaṃ vahan ।aśrāntaṃ paśudurlabhō'pi kalayanpatyau paśūnāṃ ratiṃśrīkāmākṣi tava smitāmṛtarasasyandō mayi spandatām ॥76॥meaning
Her smile, though angry at the chief of sages, constantly seeks the company of the learned; though far from the path of speech, it ever carries their companionship.
- verse 77श्रीकामाक्षि महेश्वरे निरुपमप्रेमाङ्कुरप्रक्रममंनित्यं यः प्रकटीकरोति सहजामुन्निद्रयन्माधुरीम् ।तत्तादृक्तव मन्दहासमहिमा मातः कथं मानितांतन्मूर्ध्ना सुरनिम्नगां च कलिकामिन्दोश्च तां निन्दति ॥77॥śrīkāmākṣi mahēśvarē nirupamaprēmāṅkuraprakramamṃnityaṃ yaḥ prakaṭīkarōti sahajāmunnidrayanmādhurīm ।tattādṛktava mandahāsamahimā mātaḥ kathaṃ mānitāṃtanmūrdhnā suranimnagāṃ cha kalikāmindōścha tāṃ nindati ॥77॥meaning
O Kamakshi, that gentle smile of yours which ever makes manifest the natural sweetness that awakens, which ever reveals incomparable love-sprout for Maheshvara — such is your smile.
- verse 78ये माधुर्यविहारमण्टपभुवो ये शैत्यमुद्राकराये वैशद्यदशाविशेषसुभगास्ते मन्दहासाङ्कुराः ।कामाक्ष्याः सहजं गुणत्रयमिदं पर्यायतः कुर्वतांवाणीगुम्फनडम्बरे च हृदये कीर्तिप्ररोहे च मे ॥78॥yē mādhuryavihāramaṇṭapabhuvō yē śaityamudrākarāyē vaiśadyadaśāviśēṣasubhagāstē mandahāsāṅkurāḥ ।kāmākṣyāḥ sahajaṃ guṇatrayamidaṃ paryāyataḥ kurvatāṃvāṇīgumphanaḍambarē cha hṛdayē kīrtiprarōhē cha mē ॥78॥meaning
Those smile-sprouts of Kamakshi that are the pleasure-garden of sweetness, the bearers of coolness's seal, graced by the special beauty of clarity — they are natural virtues of hers.
- verse 79कामाक्ष्या मृदुलस्मितांशुनिकरा दक्षान्तके वीक्षणेमन्दाक्षग्रहिला हिमद्युतिमयूखाक्षेपदीक्षाङ्कुराः ।दाक्ष्यं पक्ष्मलयन्तु माक्षिकगुडद्राक्षाभवं वाक्षु मेसूक्ष्मं मोक्षपथं निरीक्षितुमपि प्रक्षालयेयुर्मनः ॥79॥kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśunikarā dakṣāntakē vīkṣaṇēmandākṣagrahilā himadyutimayūkhākṣēpadīkṣāṅkurāḥ ।dākṣyaṃ pakṣmalayantu mākṣikaguḍadrākṣābhavaṃ vākṣu mēsūkṣmaṃ mōkṣapathaṃ nirīkṣitumapi prakṣālayēyurmanaḥ ॥79॥meaning
The gentle smile-rays of Kamakshi, seen in the glances at the destroyer of Daksha, are gripped by the coolness of moonbeams, the seeds of initiation into hurling lunar rays.
- verse 80जात्या शीतशीतलानि मधुराण्येतानि पूतानि तेगाङ्गानीव पयांसि देवि पटलान्यल्पस्मितज्योतिषाम् ।एनःपङ्कपरम्परामलिनितामेकाम्रनाथप्रियेप्रज्ञानात्सुतरां मदीयधिषणां प्रक्षालयन्तु क्षणात् ॥80॥jātyā śītaśītalāni madhurāṇyētāni pūtāni tēgāṅgānīva payāṃsi dēvi paṭalānyalpasmitajyōtiṣām ।ēnaḥpaṅkaparamparāmalinitāmēkāmranāthapriyēprajñānātsutarāṃ madīyadhiṣaṇāṃ prakṣālayantu kṣaṇāt ॥80॥meaning
O Devi, these patches of your gentle smile-light are naturally cool, sweet, and pure — like the waters of the Ganga, they cleanse the accumulated mud of sin.
- verse 81अश्रान्तं परतन्त्रितः पशुपतिस्त्वन्मन्दहासाङ्कुरैःश्रीकामाक्षि तदीयवर्णसमतासङ्गेन शङ्कामहे ।इन्दुं नाकधुनीं च शेखरयते मालां च धत्ते नवैःवैकुण्ठैरवकुण्ठनं च कुरुते धूलीचयैर्भास्मनैः ॥81॥aśrāntaṃ paratantritaḥ paśupatistvanmandahāsāṅkuraiḥśrīkāmākṣi tadīyavarṇasamatāsaṅgēna śaṅkāmahē ।induṃ nākadhunīṃ cha śēkharayatē mālāṃ cha dhattē navaiḥvaikuṇṭhairavakuṇṭhanaṃ cha kurutē dhūlīchayairbhāsmanaiḥ ॥81॥meaning
O Shri Kamakshi, Pasupati is ever held captive by your gentle smile-sprouts — and through their contact with white colour, we suspect even the moon, the Ganga, and the rest.
- verse 82श्रीकाञ्चीपुरदेवते मृदुवचस्सौरभ्यमुद्रास्पदंप्रौढप्रेमलतानवीनकुसुमं मन्दस्मितं तावकम् ।मन्दं कन्दलति प्रियस्य वदनालोके समाभाषणेश्लक्ष्णे कुङ्मलति प्ररूढपुलके चाश्लोषणे फुल्लति ॥82॥śrīkāñchīpuradēvatē mṛduvachassaurabhyamudrāspadaṃprauḍhaprēmalatānavīnakusumaṃ mandasmitaṃ tāvakam ।mandaṃ kandalati priyasya vadanālōkē samābhāṣaṇēślakṣṇē kuṅmalati prarūḍhapulakē chāślōṣaṇē phullati ॥82॥meaning
O Shri Kamakshi, presiding goddess of Kanchipura, your gentle smile is the fragrance-abode of sweet speech, the newest blossom of the vine of mature love.
- verse 83किं त्रैस्रोतसमम्बिके परिणतं स्रोतश्चतुर्थं नवंपीयूषस्य समस्ततापहरणं किंवा द्वितीयं वपुः ।किंस्वित्त्वन्निकटं गतं मधुरिमाभ्यासाय गव्यं पयःश्रीकाञ्चीपुरनायकप्रियतमे मन्दस्मितं तावकम् ॥83॥kiṃ traisrōtasamambikē pariṇataṃ srōtaśchaturthaṃ navaṃpīyūṣasya samastatāpaharaṇaṃ kiṃvā dvitīyaṃ vapuḥ ।kiṃsvittvannikaṭaṃ gataṃ madhurimābhyāsāya gavyaṃ payaḥśrīkāñchīpuranāyakapriyatamē mandasmitaṃ tāvakam ॥83॥meaning
O Ambike, is this a fourth current from the three streams — a new current of nectar removing all fever? Or is it a second form of your gentle smile? Or is it your gentle speech?
- verse 84भूषा वक्त्रसरोरुहस्य सहजा वाचां सखी शाश्वतीनीवी विभ्रमसन्ततेः पशुपतेः सौधी दृशां पारणा ।जीवातुर्मदनश्रियः शशिरुचेरुच्चाटनी देवताश्रीकामाक्षि गिरामभूमिमयते हासप्रभामञ्जरी ॥84॥bhūṣā vaktrasarōruhasya sahajā vāchāṃ sakhī śāśvatīnīvī vibhramasantatēḥ paśupatēḥ saudhī dṛśāṃ pāraṇā ।jīvāturmadanaśriyaḥ śaśiruchēruchchāṭanī dēvatāśrīkāmākṣi girāmabhūmimayatē hāsaprabhāmañjarī ॥84॥meaning
Her smile is the natural ornament of the face-lotus, the eternal companion of speech, the belt of the vine of charm, the penthouse of Pasupati's gaze, the feast for eyes.
- verse 85सूतिः श्वेतिमकन्दलस्य वसतिः शृङ्गारसारश्रियःपूर्तिः सूक्तिझरीरसस्य लहरी कारुण्यपाथोनिधेः ।वाटी काचन कौसुमी मधुरिमस्वाराज्यलक्ष्म्यास्तवश्रीकामाक्षि ममास्तु मङ्गलकरी हासप्रभाचातुरी ॥85॥sūtiḥ śvētimakandalasya vasatiḥ śṛṅgārasāraśriyaḥpūrtiḥ sūktijharīrasasya laharī kāruṇyapāthōnidhēḥ ।vāṭī kāchana kausumī madhurimasvārājyalakṣmyāstavaśrīkāmākṣi mamāstu maṅgalakarī hāsaprabhāchāturī ॥85॥meaning
Her smile is the birth-place of the whiteness-shoot, the abode of the essence of erotic beauty, the fullness of the stream of poetic speech, the wave of the ocean of compassion.
- verse 86जन्तूनां जनिदुःखमृत्युलहरीसन्तापनं कृन्ततःप्रौढानुग्रहपूर्णशीतलरुचो नित्योदयं बिभ्रतः ।श्रीकामाक्षि विसृत्वरा इव करा हासाङ्कुरास्ते हठा-दालोकेन निहन्युरन्धतमसस्तोमस्य मे सन्ततिम् ॥86॥jantūnāṃ janiduḥkhamṛtyulaharīsantāpanaṃ kṛntataḥprauḍhānugrahapūrṇaśītalaruchō nityōdayaṃ bibhrataḥ ।śrīkāmākṣi visṛtvarā iva karā hāsāṅkurāstē haṭhā-dālōkēna nihanyurandhatamasastōmasya mē santatim ॥86॥meaning
O Shri Kamakshi, your smile's sprout — ever rising, bearing the cool lustre of full grace, cutting the wave of birth-sorrow-death's affliction — may it pour down on us.
- verse 87उत्तुङ्गस्तनमण्डलस्य विलसल्लावण्यलीलानटी-रङ्गस्य स्फुटमूर्ध्वसीमनि मुहुः प्राकाश्यमभ्येयुषी ।श्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिततिर्बिम्बोष्ठकान्त्यङ्कुरैःचित्रां विद्रुममुद्रितां वितनुते मौक्तीं वितानश्रियम् ॥87॥uttuṅgastanamaṇḍalasya vilasallāvaṇyalīlānaṭī-raṅgasya sphuṭamūrdhvasīmani muhuḥ prākāśyamabhyēyuṣī ।śrīkāmākṣi tava smitadyutitatirbimbōṣṭhakāntyaṅkuraiḥchitrāṃ vidrumamudritāṃ vitanutē mauktīṃ vitānaśriyam ॥87॥meaning
O Shri Kamakshi, your smile's sprout ever manifests clearly on the very peak of the stage where the beauty of the high breast-peak plays.
- verse 88स्वाभाव्यात्तव वक्त्रमेव ललितं सन्तोषसम्पादनंशम्भोः किं पुनरञ्चितस्मितरुचः पाण्डित्यपात्रीकृतम् ।अम्भोजं स्वत एव सर्वजगतां चक्षुःप्रियम्भावुकंकामाक्षि स्फुरिते शरद्विकसिते कीदृग्विधं भ्राजते ॥88॥svābhāvyāttava vaktramēva lalitaṃ santōṣasampādanaṃśambhōḥ kiṃ punarañchitasmitaruchaḥ pāṇḍityapātrīkṛtam ।ambhōjaṃ svata ēva sarvajagatāṃ chakṣuḥpriyambhāvukaṃkāmākṣi sphuritē śaradvikasitē kīdṛgvidhaṃ bhrājatē ॥88॥meaning
O Kamakshi, your face itself naturally satisfies Shambhu — how much more so when it is made into the vessel of art by the lustre of that charming smile?
- verse 89पुम्भिर्निर्मलमानसौर्विदधते मैत्रीं दृढं निर्मलांलब्ध्वा कर्मलयं च निर्मलतरां कीर्तिं लभन्तेतराम् ।सूक्तिं पक्ष्मलयन्ति निर्मलतमां यत्तावकाः सेवकाःतत्कामाक्षि तव स्मितस्य कलया नैर्मल्यसीमानिधेः ॥89॥pumbhirnirmalamānasaurvidadhatē maitrīṃ dṛḍhaṃ nirmalāṃlabdhvā karmalayaṃ cha nirmalatarāṃ kīrtiṃ labhantētarām ।sūktiṃ pakṣmalayanti nirmalatamāṃ yattāvakāḥ sēvakāḥtatkāmākṣi tava smitasya kalayā nairmalyasīmānidhēḥ ॥89॥meaning
By pure-minded men who develop firm and pure friendship, karma is dissolved and a higher fame is attained — so Kamakshi's smile-shoot teaches this through its own pure companionship.
- verse 90आकर्षन्नयनानि नाकिसदसां शैत्येन संस्तम्भय-न्निन्दुं किञ्च विमोहयन्पशुपतिं विश्वार्तिमुच्चाटयन् ।हिंसत्संसृतिडम्बरं तव शिवे हासाह्वयो मान्त्रिकःश्रीकामाक्षि मदीयमानसतमोविद्वेषणे चेष्टताम् ॥90॥ākarṣannayanāni nākisadasāṃ śaityēna saṃstambhaya-nninduṃ kiñcha vimōhayanpaśupatiṃ viśvārtimuchchāṭayan ।hiṃsatsaṃsṛtiḍambaraṃ tava śivē hāsāhvayō māntrikaḥśrīkāmākṣi madīyamānasatamōvidvēṣaṇē chēṣṭatām ॥90॥meaning
O Kamakshi's smile-shoot — drawing the eyes of heaven's assembly, freezing the moon with its coolness, bewildering Pasupati, dispelling the world's pain — may it save us.
- verse 91क्षेपीयः क्षपयन्तु कल्मषभयान्यस्माकमल्पस्मित-ज्योतिर्मण्डलचङ्क्रमास्तव शिवे कामाक्षि रोचिष्णवः ।पीडाकर्मठकर्मघर्मसमयव्यापारतापानल-श्रीपाता नवहर्षवर्षणसुधास्रोतस्विनीशीकराः ॥91॥kṣēpīyaḥ kṣapayantu kalmaṣabhayānyasmākamalpasmita-jyōtirmaṇḍalachaṅkramāstava śivē kāmākṣi rōchiṣṇavaḥ ।pīḍākarmaṭhakarmagharmasamayavyāpāratāpānala-śrīpātā navaharṣavarṣaṇasudhāsrōtasvinīśīkarāḥ ॥91॥meaning
O Shive Kamakshi, may the clusters of your smile-light's radiance, which wander across the three worlds, swiftly dissolve the fear of our sins.
- verse 92श्रीकामाक्षि तव स्मितैन्दवमहःपूरे परिम्फूर्जतिप्रौढां वारिधिचातुरीं कलयते भक्तात्मनां प्रातिभम् ।दौर्गत्यप्रसरास्तमःपटलिकासाधर्म्यमाबिभ्रतेसर्वं कैरवसाहचर्यपदवीरीतिं विधत्ते परम् ॥92॥śrīkāmākṣi tava smitaindavamahaḥpūrē parimphūrjatiprauḍhāṃ vāridhichāturīṃ kalayatē bhaktātmanāṃ prātibham ।daurgatyaprasarāstamaḥpaṭalikāsādharmyamābibhratēsarvaṃ kairavasāhacharyapadavīrītiṃ vidhattē param ॥92॥meaning
O Shri Kamakshi, in the full flood of your smile's moon-glory, the intuition of devoted souls perceives the great skill of the ocean.
- verse 93मन्दारादिषु मन्मथारिमहिषि प्राकाश्यरीतिं निजांकादाचित्कतया विशङ्क्य बहुशो वैशद्यमुद्रागुणः ।सातत्येन तव स्मिते वितनुते स्वैरासनावासनाम् ॥93॥mandārādiṣu manmathārimahiṣi prākāśyarītiṃ nijāṃkādāchitkatayā viśaṅkya bahuśō vaiśadyamudrāguṇaḥ ।sātatyēna tava smitē vitanutē svairāsanāvāsanām ॥93॥meaning
O Kamakshi, your smile's whiteness-seal, fearing at times that it might not be manifest in the Mandara and others, has been constantly and persistently shining.
- verse 94इन्धाने भववीतिहोत्रनिवहे कर्मौघचण्डानिल-प्रौढिम्ना बहुलीकृते निपतितं सन्तापचिन्ताकुलम् ।मातर्मां परिषिञ्च किञ्चिदमलैः पीयूषवर्षैरिवश्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिकणैः शैशिर्यलीलाकरैः ॥94॥indhānē bhavavītihōtranivahē karmaughachaṇḍānila-prauḍhimnā bahulīkṛtē nipatitaṃ santāpachintākulam ।mātarmāṃ pariṣiñcha kiñchidamalaiḥ pīyūṣavarṣairivaśrīkāmākṣi tava smitadyutikaṇaiḥ śaiśiryalīlākaraiḥ ॥94॥meaning
O mother, kindle the fire-sacrifice of the mass of karmas and pour down on me — fallen, stricken by thought and pain in samsara's fire fanned by the fierce wind.
- verse 95भाषाया रसनाग्रखेलनजुषः शृङ्गारमुद्रासखी-लीलाजातरतेः सुखेन नियमस्नानाय मेनात्मजे ।श्रीकामाक्षि सुधामयीव शिशिरा स्रोतस्विनी तावकीगाढानन्दतरङ्गिता विजयते हासप्रभाचातुरी ॥95॥bhāṣāyā rasanāgrakhēlanajuṣaḥ śṛṅgāramudrāsakhī-līlājātaratēḥ sukhēna niyamasnānāya mēnātmajē ।śrīkāmākṣi sudhāmayīva śiśirā srōtasvinī tāvakīgāḍhānandataraṅgitā vijayatē hāsaprabhāchāturī ॥95॥meaning
O Mena's daughter Kamakshi, your gentle smile, sweet as nectar from the tip of speech's tongue, companion of erotic beauty, born of leisured play — may it bathe us purely.
- verse 96सन्तापं विरलीकरोतु सकलं कामाक्षि मच्चेतनामज्जन्ती मधुरस्मितामरधुनीकल्लोलजालेषु ते ।नैरन्तर्यमुपेत्य मन्मथमरुल्लोलेषु येषु स्फुटंप्रेमेन्दुः प्रतिबिम्बितो वितनुते कौतूहलं धूर्जटेः ॥96॥santāpaṃ viralīkarōtu sakalaṃ kāmākṣi machchētanāmajjantī madhurasmitāmaradhunīkallōlajālēṣu tē ।nairantaryamupētya manmathamarullōlēṣu yēṣu sphuṭaṃprēmēnduḥ pratibimbitō vitanutē kautūhalaṃ dhūrjaṭēḥ ॥96॥meaning
O Kamakshi, may my consciousness, immersed in the wave-clusters of your sweet smile's divine river, banish all affliction — approaching it without cease.
- verse 97चेतःक्षीरपयोधिमन्थरचलद्रागाख्यमन्थाचल-क्षोभव्यापृतिसम्भवां जननि ते मन्दस्मितश्रीसुधाम् ।स्वादंस्वादमुदीतकौतुकरसा नेत्रत्रयी शाङ्करीश्रीकामाक्षि निरन्तरं परिणमत्यानन्दवीचीमयी ॥97॥chētaḥkṣīrapayōdhimantharachaladrāgākhyamanthāchala-kṣōbhavyāpṛtisambhavāṃ janani tē mandasmitaśrīsudhām ।svādaṃsvādamudītakautukarasā nētratrayī śāṅkarīśrīkāmākṣi nirantaraṃ pariṇamatyānandavīchīmayī ॥97॥meaning
O mother, I long to taste repeatedly the gentle smile's nectar born from the churning of the mind's milk-ocean, with love as the churning mountain and agitation as its action.
- verse 98आलोके तव पञ्चसायकरिपोरुद्दामकौतूहल-प्रेङ्खन्मारुतघट्टनप्रचलितादानन्ददुग्धाम्बुधेः ।काचिद्वीचिरुदञ्चति प्रतिनवा संवित्प्ररोहात्मिकातां कामाक्षि कवीश्वराः स्मितमिति व्याकुर्वते सर्वदा ॥98॥ālōkē tava pañchasāyakaripōruddāmakautūhala-prēṅkhanmārutaghaṭṭanaprachalitādānandadugdhāmbudhēḥ ।kāchidvīchirudañchati pratinavā saṃvitprarōhātmikātāṃ kāmākṣi kavīśvarāḥ smitamiti vyākurvatē sarvadā ॥98॥meaning
O Kamakshi, some wave rises from the ocean of bliss stirred by the wild curiosity-wind of Kama's foe, tossing in the vision of your smile — what is it?
- verse 99सूक्तिः शीलयते किमद्रितनये मन्दस्मितात्ते मुहुःमाधुर्यागमसम्प्रदायमथवा सूक्तेर्नु मन्दस्मितम् ।इत्थं कामपि गाहते मम मनः सन्देहमार्गभ्रमिंश्रीकामाक्षि न पारमार्थ्यसरणिस्फूर्तौ निधत्ते पदम् ॥99॥sūktiḥ śīlayatē kimadritanayē mandasmitāttē muhuḥmādhuryāgamasampradāyamathavā sūktērnu mandasmitam ।itthaṃ kāmapi gāhatē mama manaḥ sandēhamārgabhramiṃśrīkāmākṣi na pāramārthyasaraṇisphūrtau nidhattē padam ॥99॥meaning
O daughter of the mountain, does noble speech learn sweetness from your gentle smile? Or rather does the gentle smile learn it from noble speech? So deep is this mystery.
- verse 100क्रीडालोलकृपासरोरुहमुखीसौधाङ्गणेभ्यः कवि-श्रेणीवाक्परिपाटिकामृतझरीसूतीगृहेभ्यः शिवे ।निर्वाणाङ्कुरसार्वभौमपदवीसिंहासनेभ्यस्तवश्रीकामाक्षि मनोज्ञमन्दहसितज्योतिष्कणेभ्यो नमः ॥100॥krīḍālōlakṛpāsarōruhamukhīsaudhāṅgaṇēbhyaḥ kavi-śrēṇīvākparipāṭikāmṛtajharīsūtīgṛhēbhyaḥ śivē ।nirvāṇāṅkurasārvabhaumapadavīsiṃhāsanēbhyastavaśrīkāmākṣi manōjñamandahasitajyōtiṣkaṇēbhyō namaḥ ॥100॥meaning
O Shive, from the palace courtyards of compassion's playful lotus-faces, from the birth-houses of the nectar-stream of the order of poets' speech — may the sprouts of liberation reign.
- verse 101आर्यामेव विभावयन्मनसि यः पादारविन्दं पुरःपश्यन्नारभते स्तुतिं स नियतं लब्ध्वा कटाक्षच्छविम् ।कामाक्ष्या मृदुलस्मितांशुलहरीज्योत्स्नावयस्यान्विताम्आरोहत्यपवर्गसौधवलभीमानन्दवीचीमयीम् ॥101॥āryāmēva vibhāvayanmanasi yaḥ pādāravindaṃ puraḥpaśyannārabhatē stutiṃ sa niyataṃ labdhvā kaṭākṣachChavim ।kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśulaharījyōtsnāvayasyānvitāmārōhatyapavargasaudhavalabhīmānandavīchīmayīm ॥101॥meaning
He who meditates on Kamakshi's form alone and approaches to praise her, having beheld her, certainly receives the sidelong glance's light — so Kamakshi's gentle smile teaches.
- verse 102॥ इति मन्दस्मितशतकं सम्पूर्णम् ॥॥ iti mandasmitaśatakaṃ sampūrṇam ॥meaning
(Colophon: thus ends the Mandasmita Shatakam.)
- verse 103॥ इति श्री मूकपञ्चशती सम्पूर्णा ॥॥ iti śrī mūkapañchaśatī sampūrṇā ॥meaning
(Colophon: thus ends the complete Mooka Pancha Sati.)
- verse 104॥औं तत् सत् ॥॥auṃ tat sat ॥meaning
(Colophon: Om tat sat.)
Primary text from vignanam.org