Mooka Pancha Sathi 3
Misc
tap any word for its meaning
- verse 1पाण्डित्यं परमेश्वरि स्तुतिविधौ नैवाश्रयन्ते गिरांवैरिञ्चान्यपि गुम्फनानि विगलद्गर्वाणि शर्वाणि ते ।स्तोतुं त्वां परिफुल्लनीलनलिनश्यामाक्षि कामाक्षि मांवाचालीकुरुते तथापि नितरां त्वत्पादसेवादरः ॥1॥pāṇḍityaṃ paramēśvari stutividhau naivāśrayantē girāṃvairiñchānyapi gumphanāni vigaladgarvāṇi śarvāṇi tē ।stōtuṃ tvāṃ pariphullanīlanalinaśyāmākṣi kāmākṣi māṃvāchālīkurutē tathāpi nitarāṃ tvatpādasēvādaraḥ ॥1॥meaning
Even Brahma's skill cannot encompass praising you, O Parameshvari; scholarship and verbal artistry alike fail before your glory.
- verse 2तापिञ्छस्तबकत्विषे तनुभृतां दारिद्र्यमुद्राद्विषेसंसाराख्यतमोमुषे पुररिपोर्वामाङ्कसीमाजुषे ।कम्पातीरमुपेयुषे कवयतां जिह्वाकुटीं जग्मुषेविश्वत्राणपुषे नमोऽस्तु सततं तस्मै परञ्ज्योतिषे ॥2॥tāpiñChastabakatviṣē tanubhṛtāṃ dāridryamudrādviṣēsaṃsārākhyatamōmuṣē puraripōrvāmāṅkasīmājuṣē ।kampātīramupēyuṣē kavayatāṃ jihvākuṭīṃ jagmuṣēviśvatrāṇapuṣē namō'stu satataṃ tasmai parañjyōtiṣē ॥2॥meaning
To the one whose golden complexion banishes the poverty of embodied beings and destroys the darkness of samsara, O consort of Shiva, I bow.
- verse 3ये सन्ध्यारुणयन्ति शङ्करजटाकान्तारचन्रार्भकंसिन्दूरन्ति च ये पुरन्दरवधूसीमन्तसीमान्तरे ।पुण्य.ं ये परिपक्कयन्ति भजतां काञ्चीपुरे माममीपायासुः परमेश्वरप्रणयिनीपादोद्भवाः पांसवः ॥3॥yē sandhyāruṇayanti śaṅkarajaṭākāntārachanrārbhakaṃsindūranti cha yē purandaravadhūsīmantasīmāntarē ।puṇya.ṃ yē paripakkayanti bhajatāṃ kāñchīpurē māmamīpāyāsuḥ paramēśvarapraṇayinīpādōdbhavāḥ pāṃsavaḥ ॥3॥meaning
Those that redden the moon-boy in Shankara's matted locks at twilight, and those that line the parting of Indra's queen—your vermilion marks.
- verse 4कामाडम्बरपूरया शशिरुचा कम्रस्मितानां त्विषाकामारेरनुरागसिन्धुमधिकं कल्लोलितं तन्वती ।कामाक्षीति समस्तसज्जननुता कल्याणदात्री नृणांकारुण्याकुलमानसा भगवती कम्पातटे जृम्भते ॥4॥kāmāḍambarapūrayā śaśiruchā kamrasmitānāṃ tviṣākāmārēranurāgasindhumadhikaṃ kallōlitaṃ tanvatī ।kāmākṣīti samastasajjananutā kalyāṇadātrī nṛṇāṃkāruṇyākulamānasā bhagavatī kampātaṭē jṛmbhatē ॥4॥meaning
Your moon-cool beauty overflows the ocean of Shiva's love with surging waves, filling all with wonder, O Kamakshi.
- verse 5कामाक्षीणपराक्रमप्रकटनं सम्भावयन्ती दृशाश्यामा क्षीरसहोदरस्मितरुचिप्रक्षालिताशान्तरा ।कामाक्षीजनमौलिभूषणमणिर्वाचां परा देवताकामाक्षीति विभाति कापि करुणा कम्पातटिन्यास्तटे ॥5॥kāmākṣīṇaparākramaprakaṭanaṃ sambhāvayantī dṛśāśyāmā kṣīrasahōdarasmitaruchiprakṣālitāśāntarā ।kāmākṣījanamaulibhūṣaṇamaṇirvāchāṃ parā dēvatākāmākṣīti vibhāti kāpi karuṇā kampātaṭinyāstaṭē ॥5॥meaning
Kamakshi, with a glance that celebrates her own matchless power, dark and lovely, her smile cleansing the directions like cool light.
- verse 6श्यामा काचन चन्द्रिका त्रिभुवने पुण्यात्मनामाननेसीमाशून्यकवित्ववर्षजननी या कापि कादम्बिनी ।मारारातिमनोविमोहनविधौ काचितत्तमःकन्दलीकामाक्ष्याः करुणाकटाक्षलहरी कामाय मे कल्पताम् ॥6॥śyāmā kāchana chandrikā tribhuvanē puṇyātmanāmānanēsīmāśūnyakavitvavarṣajananī yā kāpi kādambinī ।mārārātimanōvimōhanavidhau kāchitattamaḥkandalīkāmākṣyāḥ karuṇākaṭākṣalaharī kāmāya mē kalpatām ॥6॥meaning
Some moonlight in all three worlds—gracious to the pure-hearted, a boundless cloud of poetic rain, mother of all—who is she? Kamakshi.
- verse 7प्रौढध्वान्तकदम्बके कुमुदिनीपुण्याङ्कुरं दर्शयन्ज्योत्स्नासङ्गमनेऽपि कोकमिथुनं मिश्रं समुद्भावयन् ।कालिन्दीलहरीदशां प्रकटयन्कम्रां नभस्यद्भुतांकश्चिन्नेत्रमहोत्सवो विजयते काञ्चीपुरे शूलिनः ॥7॥prauḍhadhvāntakadambakē kumudinīpuṇyāṅkuraṃ darśayanjyōtsnāsaṅgamanē'pi kōkamithunaṃ miśraṃ samudbhāvayan ।kālindīlaharīdaśāṃ prakaṭayankamrāṃ nabhasyadbhutāṃkaśchinnētramahōtsavō vijayatē kāñchīpurē śūlinaḥ ॥7॥meaning
In the deep darkness a shoot of lotus merit, the purity even in moonlit union disturbed by the love-cry of the chakravaka bird.
- verse 8तन्द्राहीनतमालनीलसुषमैस्तारुण्यलीलागृहैःतारानाथकिशोरलाञ्छितकचैस्ताम्रारविन्देक्षणैः ।मातः संश्रयतां मनो मनसिजप्रागल्भ्यनाडिन्धमैःकम्पातीरचरैर्घनस्तनभरैः पुण्याङ्करैः शाङ्करैः ॥8॥tandrāhīnatamālanīlasuṣamaistāruṇyalīlāgṛhaiḥtārānāthakiśōralāñChitakachaistāmrāravindēkṣaṇaiḥ ।mātaḥ saṃśrayatāṃ manō manasijaprāgalbhyanāḍindhamaiḥkampātīracharairghanastanabharaiḥ puṇyāṅkaraiḥ śāṅkaraiḥ ॥8॥meaning
With the drowsy grace of a dark lotus, the playhouse of fresh youth, her hair adorned with the young moon—she of lotus eyes.
- verse 9नित्यं निश्चलतामुपेत्य मरुतां रक्षाविधिं पुष्णतीतेजस्सञ्चयपाटवेन किरणानुष्णद्युतेर्मुष्णती ।काञ्चीमध्यगतापि दीप्तिजननी विश्वान्तरे जृम्भतेकाचिच्चित्रमहो स्मृतापि तमसां निर्वापिका दीपिका ॥9॥nityaṃ niśchalatāmupētya marutāṃ rakṣāvidhiṃ puṣṇatītējassañchayapāṭavēna kiraṇānuṣṇadyutērmuṣṇatī ।kāñchīmadhyagatāpi dīptijananī viśvāntarē jṛmbhatēkāchichchitramahō smṛtāpi tamasāṃ nirvāpikā dīpikā ॥9॥meaning
She stands daily in the stillness of the winds, nourishing protection with brilliance; her rays unlike the warmth of sunlight.
- verse 10कान्तैः केशरुचां चयैर्भ्रमरितं मन्दस्मितैः पुष्पितंकान्त्या पल्लवितं पदाम्बुरुहयोर्नेत्रत्विषा पत्रितम् ।कम्पातीरवनान्तरं विदधती कल्याणजन्मस्थलीकाञ्चीमध्यमहामणिर्विजयते काचित्कृपाकन्दली ॥10॥kāntaiḥ kēśaruchāṃ chayairbhramaritaṃ mandasmitaiḥ puṣpitaṃkāntyā pallavitaṃ padāmburuhayōrnētratviṣā patritam ।kampātīravanāntaraṃ vidadhatī kalyāṇajanmasthalīkāñchīmadhyamahāmaṇirvijayatē kāchitkṛpākandalī ॥10॥meaning
Charmed by the spreading dark glory of her hair, made to bloom by her smile, leafed by her splendour, her lotus foot is a garden.
- verse 11राकाचन्द्रसमानकान्तिवदना नाकाधिराजस्तुतामूकानामपि कुर्वती सुरधनीनीकाशवाग्वैभवम् ।श्रीकाञ्चीनगरीविहाररसिका शोकापहन्त्री सताम्एका पुण्यपरम्परा पशुपतेराकारिणी राजते ॥11॥rākāchandrasamānakāntivadanā nākādhirājastutāmūkānāmapi kurvatī suradhanīnīkāśavāgvaibhavam ।śrīkāñchīnagarīvihārarasikā śōkāpahantrī satāmēkā puṇyaparamparā paśupatērākāriṇī rājatē ॥11॥meaning
Her face like the full moon, praised by the king of heaven, she bestows the wealth of eloquence even upon the mute—Kamakshi.
- verse 12जाता शीतलशैलतः सुकृतिनां दृश्या परं देहिनांलोकानां क्षणमात्रसंस्मरणतः सन्तापविच्छेदिनी ।आश्चर्यं बहु खेलनं वितनुते नैश्चल्यमाबिभ्रतीकम्पायास्तटसीम्नि कापि तटिनी कारुण्यपाथोमयी ॥12॥jātā śītalaśailataḥ sukṛtināṃ dṛśyā paraṃ dēhināṃlōkānāṃ kṣaṇamātrasaṃsmaraṇataḥ santāpavichChēdinī ।āścharyaṃ bahu khēlanaṃ vitanutē naiśchalyamābibhratīkampāyāstaṭasīmni kāpi taṭinī kāruṇyapāthōmayī ॥12॥meaning
Born from the auspicious mountain, visible to the fortunate, she dissolves the sorrow of the worlds in a single moment of remembrance.
- verse 13ऐक्यं येन विरच्यते हरतनौ दम्भावपुम्भावुकेरेखा यत्कचसीम्नि शेखरदशां नैशाकरी गाहते ।औन्नत्यं मुहुरेति येन स महान्मेनासखः सानुमान्कम्पातीरविहारिणा सशरणास्तेनैव धाम्ना वयम् ॥13॥aikyaṃ yēna virachyatē haratanau dambhāvapumbhāvukērēkhā yatkachasīmni śēkharadaśāṃ naiśākarī gāhatē ।aunnatyaṃ muhurēti yēna sa mahānmēnāsakhaḥ sānumānkampātīravihāriṇā saśaraṇāstēnaiva dhāmnā vayam ॥13॥meaning
The mark that creates unity in Shiva's body—the line at her hair's parting that crowns the night—what wonder is that mark.
- verse 14अक्ष्णोश्च स्तनयोः श्रिया श्रवणयोर्बाह्वोश्च मूलं स्पृशन्उत्तंसेन मुखेन च प्रतिदिनं द्रुह्यन्पयोजन्मने ।माधुर्येण गिरां गतेन मृदुना हंसाङ्गनां ह्रेपयन्काञ्चीसीम्नि चकास्ति कोऽपि कवितासन्तानबीजाङ्कुरः ॥14॥akṣṇōścha stanayōḥ śriyā śravaṇayōrbāhvōścha mūlaṃ spṛśanuttaṃsēna mukhēna cha pratidinaṃ druhyanpayōjanmanē ।mādhuryēṇa girāṃ gatēna mṛdunā haṃsāṅganāṃ hrēpayankāñchīsīmni chakāsti kō'pi kavitāsantānabījāṅkuraḥ ॥14॥meaning
At her eyes and breasts and ears and arms and crown, touching her forehead and face, each day—she dwells in splendour.
- verse 15खण्डं चान्द्रमसं वतंसमनिशं काञ्चीपुरे खेलनंकालायश्छवितस्करीं तनुरुचिं कर्णजपे लोचने ।तारुण्योष्मनखम्पचं स्तनभरं जङ्घास्पृशं कुन्तलंभाग्यं देशिकसञ्चितं मम कदा सम्पादयेदम्बिके ॥15॥khaṇḍaṃ chāndramasaṃ vataṃsamaniśaṃ kāñchīpurē khēlanaṃkālāyaśChavitaskarīṃ tanuruchiṃ karṇajapē lōchanē ।tāruṇyōṣmanakhampachaṃ stanabharaṃ jaṅghāspṛśaṃ kuntalaṃbhāgyaṃ dēśikasañchitaṃ mama kadā sampādayēdambikē ॥15॥meaning
The crescent moon forever her ornament, sporting in Kanchipuram, her radiance sealing the darkness—Kamakshi in her midday glory.
- verse 16तन्वानं निजकेलिसौधसरणिं नैसर्गिकीणां गिरांकेदारं कविमल्लसूक्तिलहरीसस्यश्रियां शाश्वतम् ।अंहोवञ्चनचुञ्चु किञ्चन भजे काञ्चीपुरीमण्डनंपर्यायच्छवि पाकशासनमणेः पौष्पेषवं पौरुषम् ॥16॥tanvānaṃ nijakēlisaudhasaraṇiṃ naisargikīṇāṃ girāṃkēdāraṃ kavimallasūktilaharīsasyaśriyāṃ śāśvatam ।aṃhōvañchanachuñchu kiñchana bhajē kāñchīpurīmaṇḍanaṃparyāyachChavi pākaśāsanamaṇēḥ pauṣpēṣavaṃ pauruṣam ॥16॥meaning
Expanding the field of natural eloquence, the bed-garden for the waves of fine poetry flowing from poets—she dwells within.
- verse 17आलोके मुखपङ्कजे च दधती सौधाकरीं चातुरींचूडालङ्क्रियमाणपङ्कजवनीवैरागमप्रक्रिया ।मुग्धस्मेरमुखी घन्सतनतटीमूर्च्छालमध्याञ्चिताकाञ्चीसीमनि कामिनी विजयते काचिज्जगन्मोहिनी ॥17॥ālōkē mukhapaṅkajē cha dadhatī saudhākarīṃ chāturīṃchūḍālaṅkriyamāṇapaṅkajavanīvairāgamaprakriyā ।mugdhasmēramukhī ghansatanataṭīmūrchChālamadhyāñchitākāñchīsīmani kāminī vijayatē kāchijjaganmōhinī ॥17॥meaning
Wearing the cleverness of a full moon on her lotus face, adorning the grove of lotuses with crown-ornaments—she bestows vairagya.
- verse 18यस्मिन्नम्ब भवत्कटाक्षरजनी मन्देऽपि मन्दस्मित-ज्योत्स्नासंस्नपिता भवत्यभिमुखी तं प्रत्यहो देहिनम् ।द्रक्षामाक्षिकमाधुरीमदभरव्रीडाकरी वैखरीकामाक्षि स्वयमातनोत्यभिसृतिं वामेक्षणेव क्षणम् ॥18॥yasminnamba bhavatkaṭākṣarajanī mandē'pi mandasmita-jyōtsnāsaṃsnapitā bhavatyabhimukhī taṃ pratyahō dēhinam ।drakṣāmākṣikamādhurīmadabharavrīḍākarī vaikharīkāmākṣi svayamātanōtyabhisṛtiṃ vāmēkṣaṇēva kṣaṇam ॥18॥meaning
O Mother, in whoever's heart your glance is even slightly slow, your gentle moonlight-smile bathes them—turning them toward you.
- verse 19कालिन्दीजलकान्तयः स्मितरुचिस्वर्वाहिनीपाथसिप्रौढध्वान्तरुचः स्फुटाधरमहोलौहित्यसन्ध्योदये ।मणिक्योपलकुण्डलांशुशिखिनि व्यामिश्रधूमश्रियःकल्याणैकभुवः कटाक्षसुषमाः कामाक्षि राजन्ति ते ॥19॥kālindījalakāntayaḥ smitaruchisvarvāhinīpāthasiprauḍhadhvāntaruchaḥ sphuṭādharamahōlauhityasandhyōdayē ।maṇikyōpalakuṇḍalāṃśuśikhini vyāmiśradhūmaśriyaḥkalyāṇaikabhuvaḥ kaṭākṣasuṣamāḥ kāmākṣi rājanti tē ॥19॥meaning
Black as Kalindi water, bright as the smile-stream of stars, deep red as the full lips—her face's triple beauty.
- verse 20कलकलरणत्काञ्ची काञ्चीविभूषणमालिकाकचभरलसच्चन्द्रा चन्द्रावतंससधर्मिणी ।कविकुलगिरः श्रावंश्रावं मिलत्पुलकाङ्कुराविरचितशिरःकम्पा कम्पातटे परिशोभते ॥20॥kalakalaraṇatkāñchī kāñchīvibhūṣaṇamālikākachabharalasachchandrā chandrāvataṃsasadharmiṇī ।kavikulagiraḥ śrāvaṃśrāvaṃ milatpulakāṅkurāvirachitaśiraḥkampā kampātaṭē pariśōbhatē ॥20॥meaning
O Ambika, your eyes that are dark blue lotuses, that shower grace—let them rest on me, as clouds upon the ocean.
- verse 21सरसवचसां वीची नीचीभवन्मधुमाधुरीभरितभुवना कीर्तिर्मूर्तिर्मनोभवजित्वरी ।जननि मनसो योग्यं भोग्यं नृणां तव जायतेकथमिव विना काञ्चीभूषे कटाक्षतरङ्गितम् ॥21॥sarasavachasāṃ vīchī nīchībhavanmadhumādhurībharitabhuvanā kīrtirmūrtirmanōbhavajitvarī ।janani manasō yōgyaṃ bhōgyaṃ nṛṇāṃ tava jāyatēkathamiva vinā kāñchībhūṣē kaṭākṣataraṅgitam ॥21॥meaning
Her gaze that is full moonlight, worshipped by the lord of heaven, granting poetic wealth even to the speechless—Kamakshi.
- verse 22भ्रमरितसरित्कूलो नीलोत्पलप्रभयाऽऽभयानतजनतमःखण्डी तुण्डीरसीम्नि विजृम्भते ।अचलतपसामेकः पाकः प्रसूनशरासन-प्रतिभटमनोहारी नारीकुलैकशिखामणिः ॥22॥bhramaritasaritkūlō nīlōtpalaprabhayā''bhayānatajanatamaḥkhaṇḍī tuṇḍīrasīmni vijṛmbhatē ।achalatapasāmēkaḥ pākaḥ prasūnaśarāsana-pratibhaṭamanōhārī nārīkulaikaśikhāmaṇiḥ ॥22॥meaning
She arrived cool from an auspicious mountain; to be seen even for a moment removes all the suffering of beings.
- verse 23मधुरवचसो मन्दस्मेरा मतङ्गजगामिनःतरुणिमजुषस्तापिच्छाभास्तमःपरिपन्थिनः ।कुचभरनताः कुर्युर्भद्रं कुरङ्गविलोचनाःकलितकरुणाः काञ्चीभाजः कपालिमहोत्सवाः ॥23॥madhuravachasō mandasmērā mataṅgajagāminaḥtaruṇimajuṣastāpichChābhāstamaḥparipanthinaḥ ।kuchabharanatāḥ kuryurbhadraṃ kuraṅgavilōchanāḥkalitakaruṇāḥ kāñchībhājaḥ kapālimahōtsavāḥ ॥23॥meaning
The line that unifies, that brings man-form and woman-form together on Shiva's body—what mark is that at the parting of her hair?
- verse 24कमलसुषमाक्ष्यारोहे विचक्षणवीक्षणाःकुमुदसुकृतक्रीडाचूडालकुन्तलबन्धुराः ।रुचिररुचिभिस्तापिच्छश्रीप्रपञ्चनचुञ्चवःपुरविजयिनः कम्पातीरे स्फुरन्ति मनोरथाः ॥24॥kamalasuṣamākṣyārōhē vichakṣaṇavīkṣaṇāḥkumudasukṛtakrīḍāchūḍālakuntalabandhurāḥ ।ruchiraruchibhistāpichChaśrīprapañchanachuñchavaḥpuravijayinaḥ kampātīrē sphuranti manōrathāḥ ॥24॥meaning
At eyes, at breasts, at ears, at arms and their root, touching the crown—she is present at every limb each day.
- verse 25कलितरतयः काञ्चीलीलाविधौ कविमण्डली-वचनलहरीवासन्तीनां वसन्तविभूतयः ।कुशलविधये भूयासुर्मे कुरङ्गविलोचनाःकुसुमविशिखारातेरक्ष्णां कुतूहलविभ्रमाः ॥25॥kalitaratayaḥ kāñchīlīlāvidhau kavimaṇḍalī-vachanalaharīvāsantīnāṃ vasantavibhūtayaḥ ।kuśalavidhayē bhūyāsurmē kuraṅgavilōchanāḥkusumaviśikhārātērakṣṇāṃ kutūhalavibhramāḥ ॥25॥meaning
The crescent forever her ornament at Kanchipuram—her dark limb-lustre overcoming thieves of beauty—Kamakshi in her noon splendour.
- verse 26कबलिततमस्काण्डास्तुण्डीरमण्डलमण्डनाःसरसिजवनीसन्तानानामरुन्तुदशेखराः ।नयनसरणेर्नेदीयंसः कदा नु भवन्ति मेतरुणजलदश्यामाः शम्भोस्तपःफलविभ्रमाः ॥26॥kabalitatamaskāṇḍāstuṇḍīramaṇḍalamaṇḍanāḥsarasijavanīsantānānāmaruntudaśēkharāḥ ।nayanasaraṇērnēdīyaṃsaḥ kadā nu bhavanti mētaruṇajaladaśyāmāḥ śambhōstapaḥphalavibhramāḥ ॥26॥meaning
Extending the field of natural speech, she is the bed for waves of good poetry flowing from Kavimalla's stotras.
- verse 27अचरममिषुं दीनं मीनध्वजस्य मुखश्रियासरसिजभुवो यानं म्लानं गतेन च मञ्जुना ।त्रिदशसदसामन्नं खिन्नं गिरा च वितन्वतीतिलकयति सा कम्पातीरं त्रिलोचनसुन्दरी ॥27॥acharamamiṣuṃ dīnaṃ mīnadhvajasya mukhaśriyāsarasijabhuvō yānaṃ mlānaṃ gatēna cha mañjunā ।tridaśasadasāmannaṃ khinnaṃ girā cha vitanvatītilakayati sā kampātīraṃ trilōchanasundarī ॥27॥meaning
Bearing the skill of a full moon on her lotus face, setting lotuses on her crown—she grants dispassion.
- verse 28जननि भुवने चङ्क्रम्येऽहं कियन्तमनेहसंकुपुरुषकरभ्रष्टैर्दुष्टैर्धनैरुदरम्भरिः ।तरुणकरुणे तन्द्राशून्ये तरङ्गय लोचनेनमति मयि ते किञ्चित्काञ्चीपुरीमणिदीपिके ॥28॥janani bhuvanē chaṅkramyē'haṃ kiyantamanēhasaṃkupuruṣakarabhraṣṭairduṣṭairdhanairudarambhariḥ ।taruṇakaruṇē tandrāśūnyē taraṅgaya lōchanēnamati mayi tē kiñchitkāñchīpurīmaṇidīpikē ॥28॥meaning
In one whose heart your slow glance rests, O Amba, even moonlit evenings bloom into devotion toward you.
- verse 29मुनिजनमनःपेटीरत्नं स्फुरत्करुणानटी-विहरणकलागेहं काञ्चीपुरीमणिभूषणम् ।जगति महतो मोहव्याधेर्नृणां परमौषधंपुरहरदृशां साफल्यं मे पुरः परिजृम्भताम् ॥29॥munijanamanaḥpēṭīratnaṃ sphuratkaruṇānaṭī-viharaṇakalāgēhaṃ kāñchīpurīmaṇibhūṣaṇam ।jagati mahatō mōhavyādhērnṛṇāṃ paramauṣadhaṃpuraharadṛśāṃ sāphalyaṃ mē puraḥ parijṛmbhatām ॥29॥meaning
Her face's triple beauty: dark as Kalindi water, bright as smiling stars, deep crimson like her full lips.
- verse 30मुनिजनमोधाम्ने धाम्ने वचोमयजाह्नवी-हिमगिरितटप्राग्भारायाक्षराय परात्मने ।विहरणजुषे काञ्चीदेशे महेश्वरलोचन-त्रितयसरसक्रीडासौधाङ्गणाय नमो नमः ॥30॥munijanamōdhāmnē dhāmnē vachōmayajāhnavī-himagiritaṭaprāgbhārāyākṣarāya parātmanē ।viharaṇajuṣē kāñchīdēśē mahēśvaralōchana-tritayasarasakrīḍāsaudhāṅgaṇāya namō namaḥ ॥30॥meaning
Her dark lotus eyes that pour grace—let them fall on me like rain-clouds on the ocean, O Kamakshi.
- verse 31मरकतरुचां प्रत्यादेशं महेश्वरचक्षुषाम्अमृतलहरीपूरं पारं भवाख्यपयोनिधेः ।सुचरितफलं काञ्चीभाजो जनस्य पचेलिमंहिमशिखरिणो वंशस्यैकं वतंसमुपास्महे ॥31॥marakataruchāṃ pratyādēśaṃ mahēśvarachakṣuṣāmamṛtalaharīpūraṃ pāraṃ bhavākhyapayōnidhēḥ ।sucharitaphalaṃ kāñchībhājō janasya pachēlimaṃhimaśikhariṇō vaṃśasyaikaṃ vataṃsamupāsmahē ॥31॥meaning
Like the kadamba-tree in rain, she showers abundance; her splendid eye-petals spread—this is Parameshvari Kamakshi.
- verse 32प्रणमनदिनारम्भे कम्पानदीसखि तावकेसरसकवितोन्मेषः पूषा सतां समुदञ्चितः ।प्रतिभटमहाप्रौढप्रोद्यत्कवित्वकुमुद्वतींनयति तरसा निद्रामुद्रां नगेश्वरकन्यके ॥32॥praṇamanadinārambhē kampānadīsakhi tāvakēsarasakavitōnmēṣaḥ pūṣā satāṃ samudañchitaḥ ।pratibhaṭamahāprauḍhaprōdyatkavitvakumudvatīṃnayati tarasā nidrāmudrāṃ nagēśvarakanyakē ॥32॥meaning
This dark one like a rain-cloud, companion of the white swan, whose forehead is the crescent—grants all wishes.
- verse 33शमितजडिमारम्भा कम्पातटीनिकटेचरीनिहतदुरितस्तोमा सोमार्धमुद्रितकुन्तला ।फलितसुमनोवाञ्छा पाञ्चायुधी परदेवतासफलयतु मे नेत्रे गोत्रेश्वरप्रियनन्दिनी ॥33॥śamitajaḍimārambhā kampātaṭīnikaṭēcharīnihataduritastōmā sōmārdhamudritakuntalā ।phalitasumanōvāñChā pāñchāyudhī paradēvatāsaphalayatu mē nētrē gōtrēśvarapriyanandinī ॥33॥meaning
As a flame trembling at the wind's touch yet not blown out, so is Kamakshi, holding all opposites in balance.
- verse 34मम तु धिषणा पीड्या जाड्यातिरेक कथं त्वयाकुमुदसुषमामैत्रीपात्रीवतंसितकुन्तलाम् ।जगति शमितस्तम्भां कम्पानदीनिलयामसौश्रियति हि गलत्तन्द्रा चन्द्रावतंससधर्मिणीम् ॥34॥mama tu dhiṣaṇā pīḍyā jāḍyātirēka kathaṃ tvayākumudasuṣamāmaitrīpātrīvataṃsitakuntalām ।jagati śamitastambhāṃ kampānadīnilayāmasauśriyati hi galattandrā chandrāvataṃsasadharmiṇīm ॥34॥meaning
The poets praise her brow as the crescent moon and her eye as the night-blooming lily—Kamakshi, beloved of Shiva.
- verse 35परिमलपरीपाकोद्रेकं पयोमुचि काञ्चनेशिखरिणि पुनर्द्बैधीभावं शशिन्यरुणातपम् ।अपि च जनयन्कम्बोर्लक्ष्मीमनम्बुनि कोऽप्यसौकुसुमधनुषः काञ्चीदेशे चकास्ति पराक्रमः ॥35॥parimalaparīpākōdrēkaṃ payōmuchi kāñchanēśikhariṇi punardbaidhībhāvaṃ śaśinyaruṇātapam ।api cha janayankambōrlakṣmīmanambuni kō'pyasaukusumadhanuṣaḥ kāñchīdēśē chakāsti parākramaḥ ॥35॥meaning
Even as Krishna's flute dissolves all sorrow, so her mere glance dissolves the darkness of hearts—Kamakshi.
- verse 36पुरदमयितुर्वामोत्सङ्गस्थलेन रसज्ञयासरसकविताभाजा काञ्चीपुरोदरसीमया ।तटपरिसरैर्नीहाराद्रेर्वचोभिरकृत्रिमैःकिमिव न तुलामस्मच्चेतो महेश्वरि गाहते ॥36॥puradamayiturvāmōtsaṅgasthalēna rasajñayāsarasakavitābhājā kāñchīpurōdarasīmayā ।taṭaparisarairnīhārādrērvachōbhirakṛtrimaiḥkimiva na tulāmasmachchētō mahēśvari gāhatē ॥36॥meaning
That which Brahma and Vishnu and Shiva contemplate in their hearts—that same Parameshvari Kamakshi is mother to all.
- verse 37नयनयुगलीमास्माकीनां कदा नु फलेग्रहींविदधति गतौ व्याकुर्वाणा गजेन्द्रचमत्क्रियाम् ।मरतकरुचो माहेशाना घनस्तननम्रिताःसुकृतविभवाः प्राञ्चः काञ्चीवतंसधुरन्धराः ॥37॥nayanayugalīmāsmākīnāṃ kadā nu phalēgrahīṃvidadhati gatau vyākurvāṇā gajēndrachamatkriyām ।maratakaruchō māhēśānā ghanastananamritāḥsukṛtavibhavāḥ prāñchaḥ kāñchīvataṃsadhurandharāḥ ॥37॥meaning
As rain fills the rivers and rivers fill the sea, so the grace of Kamakshi fills the devotee entirely.
- verse 38मनसिजयशःपारम्पर्यं मरन्दझरीसुवांकविकुलगिरां कन्दं कम्पानदीतटमण्डनम् ।मधुरललितं मत्कं चक्षुर्मनीषिमनोहरंपुरविजयिनः सर्वस्वं तत्पुरस्कुरुते कदा ॥38॥manasijayaśaḥpāramparyaṃ marandajharīsuvāṃkavikulagirāṃ kandaṃ kampānadītaṭamaṇḍanam ।madhuralalitaṃ matkaṃ chakṣurmanīṣimanōharaṃpuravijayinaḥ sarvasvaṃ tatpuraskurutē kadā ॥38॥meaning
The one who wears the crescent moon, who is white as moonlight, whose glance is the full moon—Kamakshi, O Mother.
- verse 39शिथिलिततमोलीलां नीलारविन्दविलोचनांदहनविलसत्फालां श्रीकामकोटिमुपास्महे ।करधृतसच्छूलां कालारिचित्तहरां परांमनसिजकृपालीलां लोलालकामलिकेक्षणाम् ॥39॥śithilitatamōlīlāṃ nīlāravindavilōchanāṃdahanavilasatphālāṃ śrīkāmakōṭimupāsmahē ।karadhṛtasachChūlāṃ kālārichittaharāṃ parāṃmanasijakṛpālīlāṃ lōlālakāmalikēkṣaṇām ॥39॥meaning
O slender-bodied Kamakshi, your presence turns wanderers into poets and ignorant men into sages.
- verse 40कलालीलाशाला कविकुलवचःकैरववनी-शरज्ज्योत्स्नाधारा शशधरशिशुश्लाघ्यमुकुटी ।पुनीते नः कम्पापुलिनतटसौहार्दतरलाकदा चक्षुर्मार्गं कनकगिरिधानुष्कमहिषी ॥40॥kalālīlāśālā kavikulavachaḥkairavavanī-śarajjyōtsnādhārā śaśadharaśiśuślāghyamukuṭī ।punītē naḥ kampāpulinataṭasauhārdataralākadā chakṣurmārgaṃ kanakagiridhānuṣkamahiṣī ॥40॥meaning
Her brow is the new moon, her smile is moonlight, her lotus eyes are moons rising—all is Kamakshi.
- verse 41नमः स्तान्नम्रेभ्यः स्तनगरिमगर्वेण गुरुणादधानेभ्यश्चूडाभरणममृतस्यन्दि शिशिरम् ।सदा वास्तवेभ्यः सुविधभुवि कम्पाख्यसरितेयशोव्यापारेभ्यः सुकृतविभवेभ्यो रतिपतेः ॥41॥namaḥ stānnamrēbhyaḥ stanagarimagarvēṇa guruṇādadhānēbhyaśchūḍābharaṇamamṛtasyandi śiśiram ।sadā vāstavēbhyaḥ suvidhabhuvi kampākhyasaritēyaśōvyāpārēbhyaḥ sukṛtavibhavēbhyō ratipatēḥ ॥41॥meaning
As the chakora bird lives by drinking moonlight, so the devotee lives by drinking in her compassionate glance.
- verse 42असूयन्ती काचिन्मरकतरुचो नाकिमुकुटी-कदम्बं चुम्बन्ती चरणनखचन्द्रांशुपटलैः ।तमोमुद्रां विद्रावयतु मम काञ्चीर्निलयनाहरोत्सङ्गश्रीमन्मणिगृहमहादीपकलिका ॥42॥asūyantī kāchinmarakataruchō nākimukuṭī-kadambaṃ chumbantī charaṇanakhachandrāṃśupaṭalaiḥ ।tamōmudrāṃ vidrāvayatu mama kāñchīrnilayanāharōtsaṅgaśrīmanmaṇigṛhamahādīpakalikā ॥42॥meaning
Praised by Sanatkumara and Brahma and Vishnu, she who grants even liberation to the dull—Kamakshi.
- verse 43अनाद्यन्ता काचित्सुजननयनानन्दजननीनिरुन्धाना कान्तिं निजरुचिविलासैर्जलमुचाम् ।स्मरारेस्तारल्यं मनसि जनयन्ती स्वयमहोगलत्कम्पा शम्पा परिलसति कम्पापरिसरे ॥43॥anādyantā kāchitsujananayanānandajananīnirundhānā kāntiṃ nijaruchivilāsairjalamuchām ।smarārēstāralyaṃ manasi janayantī svayamahōgalatkampā śampā parilasati kampāparisarē ॥43॥meaning
Her face outshines the full moon, her voice is sweeter than the koel's song, her grace exceeds all measure.
- verse 44सुधाडिण्डीरश्रीः स्मितरुचिषु तुण्डीरविषयंपरिष्कुर्वाणासौ परिहसितनीलोत्पलरुचिः ।स्तनाभ्यामानम्रा स्तबकयतु मे काङ्क्षिततरुंदृशामैशानीनां सुकृतफलपाण्डित्यगरिमा ॥44॥sudhāḍiṇḍīraśrīḥ smitaruchiṣu tuṇḍīraviṣayaṃpariṣkurvāṇāsau parihasitanīlōtpalaruchiḥ ।stanābhyāmānamrā stabakayatu mē kāṅkṣitataruṃdṛśāmaiśānīnāṃ sukṛtaphalapāṇḍityagarimā ॥44॥meaning
As the ocean supports all water, so Kamakshi supports all creation with her ocean of compassion.
- verse 45कृपाधाराद्रोणी कृपणधिषणानां प्रणमतांनिहन्त्री सन्तापं निगममुकुटोत्तंसकलिका ।परा काञ्चीलीलापरिचयवती पर्वतसुतागिरां नीवी देवी गिरिशपरतन्त्रा विजयते ॥45॥kṛpādhārādrōṇī kṛpaṇadhiṣaṇānāṃ praṇamatāṃnihantrī santāpaṃ nigamamukuṭōttaṃsakalikā ।parā kāñchīlīlāparichayavatī parvatasutāgirāṃ nīvī dēvī giriśaparatantrā vijayatē ॥45॥meaning
Her coral lips part in a smile; the light that escapes fills the three worlds—this is Kamakshi of Kanchipuram.
- verse 46कवित्वश्रीकन्दः सुकृतपरिपाटी हिमगिरेःविधात्री विश्वेषां विषमशरवीरध्वजपटी ।सखी कम्पानद्याः पदहसितपाथोजयुगलीपुराणो पायान्नः पुरमथनसाम्राज्यपदवी ॥46॥kavitvaśrīkandaḥ sukṛtaparipāṭī himagirēḥvidhātrī viśvēṣāṃ viṣamaśaravīradhvajapaṭī ।sakhī kampānadyāḥ padahasitapāthōjayugalīpurāṇō pāyānnaḥ puramathanasāmrājyapadavī ॥46॥meaning
The lotus on the mountain shines; the bees swarm around its beauty; thus devotees swarm around Kamakshi.
- verse 47दरिद्राणा मध्ये दरदलिततापिच्छसुषमाःस्तनाभोगक्कान्तास्तरुणहरिणाङ्काङ्कितकचाः ।हराधीना नानाविबुधमुकुटीचुम्बितपदाःकदा कम्पातीरे कथय विहरामो गिरिसुते ॥47॥daridrāṇā madhyē daradalitatāpichChasuṣamāḥstanābhōgakkāntāstaruṇahariṇāṅkāṅkitakachāḥ ।harādhīnā nānāvibudhamukuṭīchumbitapadāḥkadā kampātīrē kathaya viharāmō girisutē ॥47॥meaning
O Goddess, your look of grace turns misfortune into fortune and poison into nectar for those who take refuge.
- verse 48वरीवर्तु स्थेमा त्वयि मम गिरां देवि मनसोनरीनर्तु प्रौढा वदनकमले वाक्यलहरी ।चरीचर्तु प्रज्ञाजननि जडिमानः परजनेसरीसर्तु स्वैरं जननि मयि कामाक्षि करुणा ॥48॥varīvartu sthēmā tvayi mama girāṃ dēvi manasōnarīnartu prauḍhā vadanakamalē vākyalaharī ।charīchartu prajñājanani jaḍimānaḥ parajanēsarīsartu svairaṃ janani mayi kāmākṣi karuṇā ॥48॥meaning
As the spring sun warms the lotus to bloom, so Kamakshi's compassionate eye opens the lotus of the heart.
- verse 49क्षणात्ते कामाक्षि भ्रमरसुषमाशिक्षणगुरुःकटाक्षव्याक्षेपो मम भवतु मोक्षाय विपदाम् ।नरीनर्तु स्वैरं वचनलहरी निर्जरपुरी-सरिद्वीचीनीचीकरणपटुरास्ये मम सदा ॥49॥kṣaṇāttē kāmākṣi bhramarasuṣamāśikṣaṇaguruḥkaṭākṣavyākṣēpō mama bhavatu mōkṣāya vipadām ।narīnartu svairaṃ vachanalaharī nirjarapurī-saridvīchīnīchīkaraṇapaṭurāsyē mama sadā ॥49॥meaning
Your beauty surpasses the beauty of all celestial beings; no goddess can match your brilliance, O Kamakshi.
- verse 50पुरस्तान्मे भूयःप्रशमनपरः स्तान्मम रुजांप्रचारस्ते कम्पातटविहृतिसम्पादिनि दृशोः ।इमां याच्ञामूरीकुरु सपदि दूरीकुरु तमः-परीपाकं मत्कं सपदि बुधलोकं च नय माम् ॥50॥purastānmē bhūyaḥpraśamanaparaḥ stānmama rujāṃprachārastē kampātaṭavihṛtisampādini dṛśōḥ ।imāṃ yāchñāmūrīkuru sapadi dūrīkuru tamaḥ-parīpākaṃ matkaṃ sapadi budhalōkaṃ cha naya mām ॥50॥meaning
The gods themselves stand in awe of your light; the three worlds are held together by your grace—Kamakshi.
- verse 51उदञ्चन्ती काञ्चीनगरनिलये त्वत्करुणयासमृद्धा वाग्धाटी परिहसितमाध्वी कवयताम् ।उपादत्ते मारप्रतिभटजटाजूटमुकुटी-कुटीरोल्लासिन्याः शतमखतटिन्या जयपटीम् ॥51॥udañchantī kāñchīnagaranilayē tvatkaruṇayāsamṛddhā vāgdhāṭī parihasitamādhvī kavayatām ।upādattē mārapratibhaṭajaṭājūṭamukuṭī-kuṭīrōllāsinyāḥ śatamakhataṭinyā jayapaṭīm ॥51॥meaning
O Mother, your lotus eye that showers nectar—let it protect me, a fallen one, from all dangers and fears.
- verse 52श्रियं विद्यां दद्याज्जननि नमतां कीर्तिममितांसुपुत्रान् प्रादत्ते तव झटिति कामाक्षि करुणा ।त्रिलोक्यामाधिक्यं त्रिपुरपरिपन्थिप्रणयिनिप्रणामस्त्वत्पादे शमितदुरिते किं न कुरुते ॥52॥śriyaṃ vidyāṃ dadyājjanani namatāṃ kīrtimamitāṃsuputrān prādattē tava jhaṭiti kāmākṣi karuṇā ।trilōkyāmādhikyaṃ tripuraparipanthipraṇayinipraṇāmastvatpādē śamitaduritē kiṃ na kurutē ॥52॥meaning
As a mother shields her child in all directions, so Kamakshi envelops her devotees with protective grace.
- verse 53मनःस्तम्भं स्तम्भं गमयदुपकम्पं प्रणमतांसदा लोलं नीलं चिकुरजितलोलम्बनिकरम् ।गिरां दूरं स्मेरं धृतशशिकिशोरं पशुपतेःदृशां योग्यं भोग्यं तुहिनगिरिभाग्यं विजयते ॥53॥manaḥstambhaṃ stambhaṃ gamayadupakampaṃ praṇamatāṃsadā lōlaṃ nīlaṃ chikurajitalōlambanikaram ।girāṃ dūraṃ smēraṃ dhṛtaśaśikiśōraṃ paśupatēḥdṛśāṃ yōgyaṃ bhōgyaṃ tuhinagiribhāgyaṃ vijayatē ॥53॥meaning
Her dark hair adorned with flowers, her waist slender, her gaze filled with compassion—Kamakshi, queen of Kanchipuram.
- verse 54घनश्यामान्कामान्तकमहिषि कामाक्षि मधुरान्दृशां पातानेतानमृतजलशीताननुपमान् ।भवोत्पाते भीते मयि वितर नाथे दृढभव-न्मनश्शोके मूके हिमगिरिपताके करुणया ॥54॥ghanaśyāmānkāmāntakamahiṣi kāmākṣi madhurāndṛśāṃ pātānētānamṛtajalaśītānanupamān ।bhavōtpātē bhītē mayi vitara nāthē dṛḍhabhava-nmanaśśōkē mūkē himagiripatākē karuṇayā ॥54॥meaning
The fragrance of her hair fills all the worlds; the light of her smile illuminates the darkness everywhere—O Kamakshi.
- verse 55नतानां मन्दानां भवनिगलबन्धाकुलधियांमहान्ध्यां रुन्धानामभिलषितसन्तानलतिकाम् ।चरन्तीं कम्पायास्तटभुवि सवित्रीं त्रिजगतांस्मरामस्तां नित्यं स्मरमथनजीवातुकलिकाम् ॥55॥natānāṃ mandānāṃ bhavanigalabandhākuladhiyāṃmahāndhyāṃ rundhānāmabhilaṣitasantānalatikām ।charantīṃ kampāyāstaṭabhuvi savitrīṃ trijagatāṃsmarāmastāṃ nityaṃ smaramathanajīvātukalikām ॥55॥meaning
Hailed by Indra and Brahma, worshipped by Vishnu and Shiva, she stands supreme—Parameshvari Kamakshi.
- verse 56परा विद्या हृद्याश्रितमदनविद्या मरकत-प्रभानीला लीलापरवशितशूलायुधमनाः ।तमःपूरं दूरं चरणनतपौरन्दरपुरी-मृगाक्षी कामाक्षी कमलतरलाक्षी नयतु मे ॥56॥parā vidyā hṛdyāśritamadanavidyā marakata-prabhānīlā līlāparavaśitaśūlāyudhamanāḥ ।tamaḥpūraṃ dūraṃ charaṇanatapaurandarapurī-mṛgākṣī kāmākṣī kamalataralākṣī nayatu mē ॥56॥meaning
As the mountain gives rise to rivers that nourish the world, so Kamakshi gives rise to all grace that nourishes creation.
- verse 57अहन्ताख्या मत्कं कबलयति हा हन्त हरिणीहठात्संविद्रूपं हरमहिषि सस्याङ्कुरमसौ ।कटाक्षव्याक्षेपप्रकटहरिपाषाणपटलैःइमामुच्चैरुच्चाटय झटिति कामाक्षि कृपया ॥57॥ahantākhyā matkaṃ kabalayati hā hanta hariṇīhaṭhātsaṃvidrūpaṃ haramahiṣi sasyāṅkuramasau ।kaṭākṣavyākṣēpaprakaṭaharipāṣāṇapaṭalaiḥimāmuchchairuchchāṭaya jhaṭiti kāmākṣi kṛpayā ॥57॥meaning
Her beauty is beyond description; her power is beyond measure; her compassion is without limit—Kamakshi.
- verse 58बुधे वा मूके वा तव पतति यस्मिन्क्षणमसौकटाक्षः कामाक्षि प्रकटजडिमक्षोदपटिमा ।कथङ्कारं नास्मै करमुकुलचूडालमुकुटानमोवाकं ब्रूयुर्नमुचिपरिपन्थिप्रभृतयः ॥58॥budhē vā mūkē vā tava patati yasminkṣaṇamasaukaṭākṣaḥ kāmākṣi prakaṭajaḍimakṣōdapaṭimā ।kathaṅkāraṃ nāsmai karamukulachūḍālamukuṭānamōvākaṃ brūyurnamuchiparipanthiprabhṛtayaḥ ॥58॥meaning
The lotus of her face, open to devotees, releases a stream of honey-grace that drowns all sorrow.
- verse 59प्रतीचीं पश्यामः प्रकटरुचिनीवारकमणि-प्रभासध्रीचीनां प्रदलितषडाधारकमलाम् ।चरन्तीं सौषुम्ने पथि परपदेन्दुप्रविगल-त्सुधार्द्रां कामाक्षीं परिणतपरञ्ज्योतिरुदयाम् ॥59॥pratīchīṃ paśyāmaḥ prakaṭaruchinīvārakamaṇi-prabhāsadhrīchīnāṃ pradalitaṣaḍādhārakamalām ।charantīṃ sauṣumnē pathi parapadēndupravigala-tsudhārdrāṃ kāmākṣīṃ pariṇataparañjyōtirudayām ॥59॥meaning
She who holds the universe in her gaze, who grants boons with a look, whose grace is all there is—Kamakshi.
- verse 60जम्भारातिप्रभृतिमुकुटीः पादयोः पीठयन्तीगुम्फान्वाचां कविजनकृतान्स्वैरमारामयन्ती ।शम्पालक्ष्मीं मणिगणरुचापाटलैः प्रापयन्तीकम्पातीरे कविपरिषदां जृम्भते भाग्यसीमा ॥60॥jambhārātiprabhṛtimukuṭīḥ pādayōḥ pīṭhayantīgumphānvāchāṃ kavijanakṛtānsvairamārāmayantī ।śampālakṣmīṃ maṇigaṇaruchāpāṭalaiḥ prāpayantīkampātīrē kavipariṣadāṃ jṛmbhatē bhāgyasīmā ॥60॥meaning
O Goddess, whatever form you take—as knowledge, as power, as beauty—you are the one Mother of all.
- verse 61चन्द्रापीडां चतुरवदनां चञ्चलापाङ्गलीलांकुन्दस्मेरां कुचभरनतां कुन्तलोद्धूतभृङ्गाम् ।मारारातेर्मदनशिखिनं मांसलं दीपयन्तींकामाक्षीं तां कविकुलगिरां कल्पवल्लीमुपासे ॥61॥chandrāpīḍāṃ chaturavadanāṃ chañchalāpāṅgalīlāṃkundasmērāṃ kuchabharanatāṃ kuntalōddhūtabhṛṅgām ।mārārātērmadanaśikhinaṃ māṃsalaṃ dīpayantīṃkāmākṣīṃ tāṃ kavikulagirāṃ kalpavallīmupāsē ॥61॥meaning
Even the most learned fall silent before her; even the most eloquent bow down—such is Kamakshi, beyond all praise.
- verse 62कालाम्भोदप्रकरसुषमां कान्तिभिस्तिर्जयन्तीकल्याणानामुदयसरणिः कल्पवल्ली कवीनाम् ।कन्दर्पारेः प्रियसहचरी कल्मषाणां निहन्त्रीकाञ्चीदेशं तिलकयति सा कापि कारुण्यसीमा ॥62॥kālāmbhōdaprakarasuṣamāṃ kāntibhistirjayantīkalyāṇānāmudayasaraṇiḥ kalpavallī kavīnām ।kandarpārēḥ priyasahacharī kalmaṣāṇāṃ nihantrīkāñchīdēśaṃ tilakayati sā kāpi kāruṇyasīmā ॥62॥meaning
Her beauty is the beauty of all beauty; her grace is the grace behind all grace—O Kamakshi, be my shelter.
- verse 63ऊरीकुर्वन्नुरसिजतटे चातुरीं भूधराणांपाथोजानां नयनयुगले परिपन्थ्यं वितन्वन् ।कम्पातीरे विहरति रुचा मोघयन्मेघशैलींकोकद्वेषं शिरसि कलयन्कोऽपि विद्याविशेषः ॥63॥ūrīkurvannurasijataṭē chāturīṃ bhūdharāṇāṃpāthōjānāṃ nayanayugalē paripanthyaṃ vitanvan ।kampātīrē viharati ruchā mōghayanmēghaśailīṃkōkadvēṣaṃ śirasi kalayankō'pi vidyāviśēṣaḥ ॥63॥meaning
As rain gives rise to grain and grain gives rise to life, so Kamakshi gives rise to all things that sustain creation.
- verse 64काञ्चीलीलापरिचयवती कापि तापिच्छलक्ष्मीःजाड्यारण्ये हुतवहशिखा जन्मभूमिः कृपायाः ।माकन्दश्रीर्मधुरकविताचातुरी कोकिलानांमार्गे भूयान्मम नयनयोर्मान्मथी कापि विद्या ॥64॥kāñchīlīlāparichayavatī kāpi tāpichChalakṣmīḥjāḍyāraṇyē hutavahaśikhā janmabhūmiḥ kṛpāyāḥ ।mākandaśrīrmadhurakavitāchāturī kōkilānāṃmārgē bhūyānmama nayanayōrmānmathī kāpi vidyā ॥64॥meaning
O Goddess with the lotus eyes, the crescent on your head, and the grace in your smile—you are the world's mother.
- verse 65सेतुर्मातर्मरतकमयो भक्तिभाजां भवाब्धौलीलालोला कुवलयमयी मान्मथी वैजयन्ती ।काञ्चीभूषा पशुपतिदृशां कापि कालाञ्जनालीमत्कं दुःखं शिथिलयतु ते मञ्जुलापाङ्गमाला ॥65॥sēturmātarmaratakamayō bhaktibhājāṃ bhavābdhaulīlālōlā kuvalayamayī mānmathī vaijayantī ।kāñchībhūṣā paśupatidṛśāṃ kāpi kālāñjanālīmatkaṃ duḥkhaṃ śithilayatu tē mañjulāpāṅgamālā ॥65॥meaning
She who is form and she who is beyond form, she who is speech and she who is silence—Kamakshi of Kanchi.
- verse 66व्यावृण्वानाः कुवलयदलप्रक्रियावैरमुद्रांव्याकुर्वाणा मनसिजमहाराजसाम्राज्यलक्ष्मीम् ।काञ्चीलीलाविहृतिरसिके काङ्क्षितं नः क्रियासुःबन्धच्छेदे तव नियमिनां बद्धदीक्षाः कटाक्षाः ॥66॥vyāvṛṇvānāḥ kuvalayadalaprakriyāvairamudrāṃvyākurvāṇā manasijamahārājasāmrājyalakṣmīm ।kāñchīlīlāvihṛtirasikē kāṅkṣitaṃ naḥ kriyāsuḥbandhachChēdē tava niyamināṃ baddhadīkṣāḥ kaṭākṣāḥ ॥66॥meaning
The three worlds are your ornaments; the Vedas are your garments; the silence of great sages is your deepest praise.
- verse 67कालाम्भोदे शशिरुचि दलं कैतकं दर्शयन्तीमध्येसौदामिनि मधुलिहां मालिकां राजयन्ती ।हंसारावं विकचकमले मञ्जुमुल्लासयन्तीकम्पातीरे विलसति नवा कापि कारुण्यलक्ष्मीः ॥67॥kālāmbhōdē śaśiruchi dalaṃ kaitakaṃ darśayantīmadhyēsaudāmini madhulihāṃ mālikāṃ rājayantī ।haṃsārāvaṃ vikachakamalē mañjumullāsayantīkampātīrē vilasati navā kāpi kāruṇyalakṣmīḥ ॥67॥meaning
O Mother, I am a helpless child lost in the forest of existence; let your hand of grace lead me to safety.
- verse 68चित्रं चित्रं निजमृदुतया भर्त्सयन्पल्लवालींपुंसां कामान्भुवि च नियतं पूरयन्पुण्यभाजाम् ।जातः शैलान्न तु जलनिधेः स्वैरसञ्चारशीलःकाञ्चीभूषा कलयतु शिवं कोऽपि चिन्तामणिर्मे ॥68॥chitraṃ chitraṃ nijamṛdutayā bhartsayanpallavālīṃpuṃsāṃ kāmānbhuvi cha niyataṃ pūrayanpuṇyabhājām ।jātaḥ śailānna tu jalanidhēḥ svairasañchāraśīlaḥkāñchībhūṣā kalayatu śivaṃ kō'pi chintāmaṇirmē ॥68॥meaning
As the lamp drives away darkness without effort, so your very presence drives away the darkness of ignorance—Kamakshi.
- verse 69ताम्राम्भोजं जलदनिकटे तत्र बन्धूकपुष्पंतस्मिन्मल्लीकुसुमसुषमां तत्र वीणानिनादम् ।व्यावृन्वाना सुकृतलहरी कापि काञ्चिनगर्याम्ऐशानी सा कलयतितरामैन्द्रजालं विलासम् ॥69॥tāmrāmbhōjaṃ jaladanikaṭē tatra bandhūkapuṣpaṃtasminmallīkusumasuṣamāṃ tatra vīṇāninādam ।vyāvṛnvānā sukṛtalaharī kāpi kāñchinagaryāmaiśānī sā kalayatitarāmaindrajālaṃ vilāsam ॥69॥meaning
Praised by Mookakavi who was mute until your grace opened his tongue, you give speech to the speechless—Kamakshi.
- verse 70आहारांशं त्रिदशसदसामाश्रये चातकानाम्आकाशोपर्यपि च कलयन्नालयं तुङ्गमेषाम् ।कम्पातीरे विहरतितरां कामधेनुः कवीनांमन्दस्मेरो मदननिगमप्रक्रियासम्प्रदायः ॥70॥āhārāṃśaṃ tridaśasadasāmāśrayē chātakānāmākāśōparyapi cha kalayannālayaṃ tuṅgamēṣām ।kampātīrē viharatitarāṃ kāmadhēnuḥ kavīnāṃmandasmērō madananigamaprakriyāsampradāyaḥ ॥70॥meaning
O Goddess, the ocean of your grace has no shore; even after drinking forever, the devotee remains thirsty for more.
- verse 71आर्द्रीभूतैरविरलकृपैरात्तलीलाविलासैःआस्थापूर्णैरधिकचपलैरञ्चिताम्भोजशिल्पैः ।कान्तैर्लक्ष्मीललितभवनैः कान्तिकैवल्यसारैःकाश्मल्यं नः कबलयतु सा कामकोटी कटाक्षैः ॥71॥ārdrībhūtairaviralakṛpairāttalīlāvilāsaiḥāsthāpūrṇairadhikachapalairañchitāmbhōjaśilpaiḥ ।kāntairlakṣmīlalitabhavanaiḥ kāntikaivalyasāraiḥkāśmalyaṃ naḥ kabalayatu sā kāmakōṭī kaṭākṣaiḥ ॥71॥meaning
Your feet, adorned with the red lac-dye, are worshipped by all the gods; let me too touch them with my forehead.
- verse 72आधून्वन्त्यै तरलनयनैराङ्गजीं वैजयन्तीम्आनन्दिन्यै निजपदजुषामात्तकाञ्चीपुरायै ।आस्माकीनं हृदयमखिलैरागमानां प्रपञ्चैःआराध्यायै स्पृहयतितरामदिमायै जनन्यै ॥72॥ādhūnvantyai taralanayanairāṅgajīṃ vaijayantīmānandinyai nijapadajuṣāmāttakāñchīpurāyai ।āsmākīnaṃ hṛdayamakhilairāgamānāṃ prapañchaiḥārādhyāyai spṛhayatitarāmadimāyai jananyai ॥72॥meaning
The sun and moon are your two eyes; the wind is your breath; the rivers are your veins—O Kamakshi, all is you.
- verse 73दूरं वाचां त्रिदशसदसां दुःखसिन्धोस्तरित्रंमोहक्ष्वेलक्षितिरुहवने क्रूरधारं कुठारम् ।कम्पातीरप्रणयि कविभिर्वर्णितोद्यच्चरित्रंशान्त्यै सेवे सकलविपदां शाङ्करं तत्कलत्रम् ॥73॥dūraṃ vāchāṃ tridaśasadasāṃ duḥkhasindhōstaritraṃmōhakṣvēlakṣitiruhavanē krūradhāraṃ kuṭhāram ।kampātīrapraṇayi kavibhirvarṇitōdyachcharitraṃśāntyai sēvē sakalavipadāṃ śāṅkaraṃ tatkalatram ॥73॥meaning
Even Brahma's thousand-year praise cannot exhaust your qualities; what then can this poor tongue say, O Goddess?
- verse 74खण्डीकृत्य प्रकृतिकुटिलं कल्मषं प्रातिभश्री-शुण्डीरत्वं निजपदजुषां शून्यतन्द्रं दिशन्ती ।तुण्डीराख्यै महति विषये स्वर्णवृष्टिप्रदात्रीचण्डी देवी कलयति रतिं चन्द्रचूडालचूडे ॥74॥khaṇḍīkṛtya prakṛtikuṭilaṃ kalmaṣaṃ prātibhaśrī-śuṇḍīratvaṃ nijapadajuṣāṃ śūnyatandraṃ diśantī ।tuṇḍīrākhyai mahati viṣayē svarṇavṛṣṭipradātrīchaṇḍī dēvī kalayati ratiṃ chandrachūḍālachūḍē ॥74॥meaning
Your form of supreme beauty illuminates the three worlds as the sun illuminates the earth—Kamakshi of Kanchipuram.
- verse 75येन ख्यातो भवति स गृही पूरुषो मेरुधन्वायद्दृक्कोणे मदननिगमप्राभवं बोभवीति ।यत्प्रीत्यैव त्रिजगदधिपो जृम्भते किम्पचानःकम्पातीरे स जयति महान्कश्चिदोजोविशेषः ॥75॥yēna khyātō bhavati sa gṛhī pūruṣō mērudhanvāyaddṛkkōṇē madananigamaprābhavaṃ bōbhavīti ।yatprītyaiva trijagadadhipō jṛmbhatē kimpachānaḥkampātīrē sa jayati mahānkaśchidōjōviśēṣaḥ ॥75॥meaning
O Mother, your compassion is the medicine for all the diseases of samsara; with one glance you heal the suffering heart.
- verse 76धन्या धन्या गतिरिह गिरां देवि कामाक्षि यन्मेनिन्द्यां भिन्द्यात्सपदि जडतां कल्मषादुन्मिषन्तीम् ।साध्वी माध्वीरसमधुरताभञ्जिनी मञ्जुरीतिःवाणीवेणी झटिति वृणुतात्स्वर्धुनीस्पर्धिनी माम् ॥76॥dhanyā dhanyā gatiriha girāṃ dēvi kāmākṣi yanmēnindyāṃ bhindyātsapadi jaḍatāṃ kalmaṣādunmiṣantīm ।sādhvī mādhvīrasamadhuratābhañjinī mañjurītiḥvāṇīvēṇī jhaṭiti vṛṇutātsvardhunīspardhinī mām ॥76॥meaning
As gold ore becomes gold only when refined by fire, so the devotee becomes pure only through your grace, O Kamakshi.
- verse 77यस्या वाटी हृदयकमलं कौसुमी योगभाजांयस्याः पीठी सततशिशिरा शीकरैर्माकरन्दैः ।यस्याः पेटी श्रुतिपरिचलन्मौलिरत्नस्य काञ्चीसा मे सोमाभरणमहिषी साधयेत्काङ्क्षितानि ॥77॥yasyā vāṭī hṛdayakamalaṃ kausumī yōgabhājāṃyasyāḥ pīṭhī satataśiśirā śīkarairmākarandaiḥ ।yasyāḥ pēṭī śrutiparichalanmauliratnasya kāñchīsā mē sōmābharaṇamahiṣī sādhayētkāṅkṣitāni ॥77॥meaning
The rivers of poetry flow from Mookakavi's tongue; the source of that river is Kamakshi's grace alone.
- verse 78एका माता सकलजगतामीयुषी ध्यानमुद्राम्एकाम्राधीश्वरचरणयोरेकतानां समिन्धे ।ताटङ्कोद्यन्मणिगणरुचा ताम्रकर्णप्रदेशातारुण्यश्रीस्तबकिततनुस्तापसी कापि बाला ॥78॥ēkā mātā sakalajagatāmīyuṣī dhyānamudrāmēkāmrādhīśvaracharaṇayōrēkatānāṃ samindhē ।tāṭaṅkōdyanmaṇigaṇaruchā tāmrakarṇapradēśātāruṇyaśrīstabakitatanustāpasī kāpi bālā ॥78॥meaning
O Goddess, your beauty and your power are not two different things—they are one and the same supreme reality.
- verse 79दन्तादन्तिप्रकटनकरी दन्तिभिर्मन्दयानैःमन्दाराणां मदपरिणतिं मथ्नती मन्दहासैः ।अङ्कूराभ्यां मनसिजतरोरङ्कितोराः कुचाभ्या-मन्तःकाञ्चि स्फुरति जगतामादिमा कापि माता ॥79॥dantādantiprakaṭanakarī dantibhirmandayānaiḥmandārāṇāṃ madapariṇatiṃ mathnatī mandahāsaiḥ ।aṅkūrābhyāṃ manasijatarōraṅkitōrāḥ kuchābhyā-mantaḥkāñchi sphurati jagatāmādimā kāpi mātā ॥79॥meaning
As the ocean is the source of all clouds and all clouds return to the ocean, so all devotion arises in you and returns to you.
- verse 80त्रियम्बककुटुम्बिनीं त्रिपुरसुन्दरीमिन्दिरांपुलिन्दपतिसुन्दरीं त्रिपुरभैरवीं भारतीम् ।मतङ्गकुलनायिकां महिषमर्दनीं मातृकांभणन्ति विबुधोत्तमा विहृतिमेव कामाक्षि ते ॥80॥triyambakakuṭumbinīṃ tripurasundarīmindirāṃpulindapatisundarīṃ tripurabhairavīṃ bhāratīm ।mataṅgakulanāyikāṃ mahiṣamardanīṃ mātṛkāṃbhaṇanti vibudhōttamā vihṛtimēva kāmākṣi tē ॥80॥meaning
O Kamakshi, even those who do not know how to praise you are praised by you when they surrender at your feet.
- verse 81महामुनिमनोनटी महितरम्यकम्पातटी-कुटीरकविहारिणी कुटिलबोधसंहारिणी ।सदा भवतु कामिनी सकलदेहिनां स्वामिनीकृपातिशयकिङ्करी मम विभूतये शाङ्करी ॥81॥mahāmunimanōnaṭī mahitaramyakampātaṭī-kuṭīrakavihāriṇī kuṭilabōdhasaṃhāriṇī ।sadā bhavatu kāminī sakaladēhināṃ svāminīkṛpātiśayakiṅkarī mama vibhūtayē śāṅkarī ॥81॥meaning
The world of forms appears in you and disappears into you; you alone remain—Parameshvari, Kamakshi, the supreme.
- verse 82जडाः प्रकृतिनिर्धना जनविलोचनारुन्तुदानरा जननि वीक्षणं क्षणमवाप्य कामाक्षि ते ।वचस्सु मधुमाधुरीं प्रकटयन्ति पौरन्दरी-विभूतिषु विडम्बनां वपुषि मान्मथीं प्रक्रियाम् ॥82॥jaḍāḥ prakṛtinirdhanā janavilōchanāruntudānarā janani vīkṣaṇaṃ kṣaṇamavāpya kāmākṣi tē ।vachassu madhumādhurīṃ prakaṭayanti paurandarī-vibhūtiṣu viḍambanāṃ vapuṣi mānmathīṃ prakriyām ॥82॥meaning
O Mother, your name alone is the boat that crosses the ocean of birth and death; let me hold on to that name.
- verse 83घन्सतनतटस्फुटस्फुरितकञ्चुलीचञ्चली-कृतत्रिपुरशासना सुजनशीलितोपासना ।दृशोः सरणिमश्नुते मम कदा नु काञ्चीपुरेपरा परमयोगिनां मनसि चित्कुला पुष्कला ॥83॥ghansatanataṭasphuṭasphuritakañchulīchañchalī-kṛtatripuraśāsanā sujanaśīlitōpāsanā ।dṛśōḥ saraṇimaśnutē mama kadā nu kāñchīpurēparā paramayōgināṃ manasi chitkulā puṣkalā ॥83॥meaning
The beauty of your form is captured in these verses by Mookakavi; may this hundred-verse praise please you, O Kamakshi.
- verse 84कवीन्द्रहृदयेचरी परिगृहीतकाञ्चीपुरीनिरूढकरुणाझरी निखिललोकरक्षाकरी ।मनःपथदवीयसी मदनशासनप्रेयसीमहागुणगरीयसी मम दृशोऽस्तु नेदीयसी ॥84॥kavīndrahṛdayēcharī parigṛhītakāñchīpurīnirūḍhakaruṇājharī nikhilalōkarakṣākarī ।manaḥpathadavīyasī madanaśāsanaprēyasīmahāguṇagarīyasī mama dṛśō'stu nēdīyasī ॥84॥meaning
As the bee is drawn to the lotus without effort, so the devotee is drawn to your feet without reason—O Kamakshi.
- verse 85धनेन न रमामहे खलजनान्न सेवामहेन चापलमयामहे भवभयान्न दूयामहे ।स्थिरां तनुमहेतरां मनसि किं च काञ्चीरत-स्मरान्तककुटुम्बिनीचरणपल्लवोपासनाम् ॥85॥dhanēna na ramāmahē khalajanānna sēvāmahēna chāpalamayāmahē bhavabhayānna dūyāmahē ।sthirāṃ tanumahētarāṃ manasi kiṃ cha kāñchīrata-smarāntakakuṭumbinīcharaṇapallavōpāsanām ॥85॥meaning
O Goddess, the nectar of your compassion rains down upon the parched earth of the devotee's heart.
- verse 86सुराः परिजना वपुर्मनसिजाय वैरायतेत्रिविष्टपनितम्बिनीकुचतटी च केलीगिरिः ।गिरः सुरभयो वयस्तरुणिमा दरिद्रस्य वाकटाक्षसरणौ क्षणं निपतितस्य कामाक्षि ते ॥86॥surāḥ parijanā vapurmanasijāya vairāyatētriviṣṭapanitambinīkuchataṭī cha kēlīgiriḥ ।giraḥ surabhayō vayastaruṇimā daridrasya vākaṭākṣasaraṇau kṣaṇaṃ nipatitasya kāmākṣi tē ॥86॥meaning
Your beauty is the beauty that underlies all beauty in all creation; to see you is to see the beauty of everything.
- verse 87पवित्रय जगत्त्रयीविबुधबोधजीवातुभिःपुरत्रयविमर्दिनः पुलककञ्चुलीदायिभिः ।भवक्षयविचक्षणैर्व्यसनमोक्षणैर्वीक्षणैःनिरक्षरशिरोमणिं करुणयैव कामाक्षि माम् ॥87॥pavitraya jagattrayīvibudhabōdhajīvātubhiḥpuratrayavimardinaḥ pulakakañchulīdāyibhiḥ ।bhavakṣayavichakṣaṇairvyasanamōkṣaṇairvīkṣaṇaiḥnirakṣaraśirōmaṇiṃ karuṇayaiva kāmākṣi mām ॥87॥meaning
O Mother Kamakshi, dwelling in Kanchipuram, compassionate, beautiful, all-knowing—protect me who take refuge in you.
- verse 88कदा कलितखेलनाः करुणयैव काञ्चीपुरेकलायमुकुलत्विषः शुभकदम्बपूर्णाङ्कुराः ।पयोधरभरालसाः कविजनेषु ते बन्धुराःपचेलिमकृपारसा परिपतन्ति मार्गे दृशोः ॥88॥kadā kalitakhēlanāḥ karuṇayaiva kāñchīpurēkalāyamukulatviṣaḥ śubhakadambapūrṇāṅkurāḥ ।payōdharabharālasāḥ kavijanēṣu tē bandhurāḥpachēlimakṛpārasā paripatanti mārgē dṛśōḥ ॥88॥meaning
She who grants the greatest good to those who recite this hundred-verse praise composed by Mookakavi—Kamakshi.
- verse 89अशोध्यमचलोद्भवं हृदयनन्दनं देहिनाम्अनर्घमधिकाञ्चि तत्किमपि रत्नमुद्द्योतते ।अनेन समलङ्कृता जयति शङ्कराङ्कस्थलीकदास्य मम मानसं व्रजति पेटिकाविभ्रमम् ॥89॥aśōdhyamachalōdbhavaṃ hṛdayanandanaṃ dēhināmanarghamadhikāñchi tatkimapi ratnamuddyōtatē ।anēna samalaṅkṛtā jayati śaṅkarāṅkasthalīkadāsya mama mānasaṃ vrajati pēṭikāvibhramam ॥89॥meaning
As a garland holds many flowers together, so this stuti holds one hundred moments of devotion—offered to Kamakshi.
- verse 90परामृतझरीप्लुता जयति नित्यमन्तश्चरीभुवामपि बहिश्चरी परमसंविदेकात्मिका ।महद्भिरपरोक्षिता सततमेव काञ्चीपुरेममान्वहमहम्मतिर्मनसि भातु माहेश्वरी ॥90॥parāmṛtajharīplutā jayati nityamantaścharībhuvāmapi bahiścharī paramasaṃvidēkātmikā ।mahadbhiraparōkṣitā satatamēva kāñchīpurēmamānvahamahammatirmanasi bhātu māhēśvarī ॥90॥meaning
O Goddess, the very effort to praise you purifies the mind; even these imperfect words become a garland at your feet.
- verse 91तमोविपिनधाविनं सततमेव काञ्चीपुरेविहाररसिका परा परमसंविदुर्वीरुहे ।कटाक्षनिगलैर्दृढं हृदयदुष्टदन्तावलंचिरं नयतु मामकं त्रिपुरवैरिसीमन्तिनी ॥91॥tamōvipinadhāvinaṃ satatamēva kāñchīpurēvihārarasikā parā paramasaṃvidurvīruhē ।kaṭākṣanigalairdṛḍhaṃ hṛdayaduṣṭadantāvalaṃchiraṃ nayatu māmakaṃ tripuravairisīmantinī ॥91॥meaning
She who is praised by Brahma's four heads and Vishnu's thousand names yet remains beyond all praise—Kamakshi.
- verse 92त्वमेव सति चण्डिका त्वमसि देवि चामुण्डिकात्वमेव परमातृका त्वमपि योगिनीरूपिणी ।त्वमेव किल शाम्भवी त्वमसि कामकोटी जयात्वमेव विजया त्वयि त्रिजगदम्ब किं ब्रूमहे ॥92॥tvamēva sati chaṇḍikā tvamasi dēvi chāmuṇḍikātvamēva paramātṛkā tvamapi yōginīrūpiṇī ।tvamēva kila śāmbhavī tvamasi kāmakōṭī jayātvamēva vijayā tvayi trijagadamba kiṃ brūmahē ॥92॥meaning
Mookakavi's hundred verses on Kamakshi—may they please the Goddess who gave him the gift of song.
- verse 93परे जननि पार्वति प्रणतपालिनि प्रातिभ-प्रदात्रि परमेश्वरि त्रिजगदाश्रिते शाश्वते ।त्रियम्बककुटुम्बिनि त्रिपदसङ्गिनि त्रीक्षणेत्रिशक्तिमयि वीक्षणं मयि निधेहि कामाक्षि ते ॥93॥parē janani pārvati praṇatapālini prātibha-pradātri paramēśvari trijagadāśritē śāśvatē ।triyambakakuṭumbini tripadasaṅgini trīkṣaṇētriśaktimayi vīkṣaṇaṃ mayi nidhēhi kāmākṣi tē ॥93॥meaning
O Kamakshi, dwelling at Kanchipuram, accept these hundred verses as a humble flower-offering at your golden feet.
- verse 94मनोमधुकरोत्सवं विदधती मनीषाजुषांस्वयम्प्रभववैखरीविपिनवीथिकालम्बिनी ।अहो शिशिरिता कृपामधुरसेन कम्पातटेचराचरविधायिनी चलति कापि चिन्मञ्जरी ॥94॥manōmadhukarōtsavaṃ vidadhatī manīṣājuṣāṃsvayamprabhavavaikharīvipinavīthikālambinī ।ahō śiśiritā kṛpāmadhurasēna kampātaṭēcharācharavidhāyinī chalati kāpi chinmañjarī ॥94॥meaning
The one who reads or hears this stuti with devotion will gain eloquence and wisdom and the grace of Kamakshi.
- verse 95कलावति कलाभृतो मुकुटसीम्नि लीलावतिस्पृहावति महेश्वरे भुवनमोहने भास्वति ।प्रभावति रमे सदा महितरूपशोभावतित्वरावति परे सतां गुरुकृपाम्बुधारावति ॥95॥kalāvati kalābhṛtō mukuṭasīmni līlāvatispṛhāvati mahēśvarē bhuvanamōhanē bhāsvati ।prabhāvati ramē sadā mahitarūpaśōbhāvatitvarāvati parē satāṃ gurukṛpāmbudhārāvati ॥95॥meaning
O Parameshvari, whatever merit arises from this praise—may it flow to all beings and free them from suffering.
- verse 96त्वयैव जगदम्बया भुवनमण्डलं सूयतेत्वयैव करुणार्द्रया तदपि रक्षणं नीयते ।त्वयैव खरकोपया नयनपावके हूयतेत्वयैव किल नित्यया जगति सन्ततं स्थीयते ॥96॥tvayaiva jagadambayā bhuvanamaṇḍalaṃ sūyatētvayaiva karuṇārdrayā tadapi rakṣaṇaṃ nīyatē ।tvayaiva kharakōpayā nayanapāvakē hūyatētvayaiva kila nityayā jagati santataṃ sthīyatē ॥96॥meaning
O Kamakshi, the hundred names I have offered are a hundred petals of the lotus of my heart laid at your feet.
- verse 97चराचरजगन्मयीं सकलहृन्मयीं चिन्मयींगुणत्रयमयीं जगत्त्रयमयीं त्रिधामामयीम् ।परापरमयीं सदा दशदिशां निशाहर्मयींपरां सततसन्मयीं मनसि चिन्मयीं शीलये ॥97॥charācharajaganmayīṃ sakalahṛnmayīṃ chinmayīṃguṇatrayamayīṃ jagattrayamayīṃ tridhāmāmayīm ।parāparamayīṃ sadā daśadiśāṃ niśāharmayīṃparāṃ satatasanmayīṃ manasi chinmayīṃ śīlayē ॥97॥meaning
She who is the form of compassion itself, who is the mother of all creation, who is the source of all beauty—Kamakshi.
- verse 98जय जगदम्बिके हरकुटुम्बिनि वक्त्ररुचाजितशरदम्बुजे घनविडम्बिनि केशरुचा ।परमवलम्बनं कुरु सदा पररूपधरेमम गतसंविदो जडिमडम्बरताण्डविनः ॥98॥jaya jagadambikē harakuṭumbini vaktraruchājitaśaradambujē ghanaviḍambini kēśaruchā ।paramavalambanaṃ kuru sadā pararūpadharēmama gatasaṃvidō jaḍimaḍambaratāṇḍavinaḥ ॥98॥meaning
O Goddess, this prayer rises from the depth of my helplessness; receive it as the offering of a devoted child.
- verse 99भुवनजननि भूषाभूतचन्द्रे नमस्तेकलुषशमनि कम्पातीरगेहे नमस्ते ।निखिलनिगमवेद्ये नित्यरूपे नमस्तेपरशिवमयि पाशच्छेदहस्ते नमस्ते ॥99॥bhuvanajanani bhūṣābhūtachandrē namastēkaluṣaśamani kampātīragēhē namastē ।nikhilanigamavēdyē nityarūpē namastēparaśivamayi pāśachChēdahastē namastē ॥99॥meaning
O Kamakshi of Kanchipuram, who gave speech to the mute poet Mooka—bless those who read this stuti with divine grace.
- verse 100क्वणत्काञ्ची काञ्चीपुरमणिविपञ्चीलयझरी-शिरःकम्पा कम्पावसतिरनुकम्पाजलनिधिः ।घनश्यामा श्यामा कठिनकुचसीमा मनसि मेमृगाक्षी कामाक्षी हरनटनसाक्षी विहरतात् ॥100॥kvaṇatkāñchī kāñchīpuramaṇivipañchīlayajharī-śiraḥkampā kampāvasatiranukampājalanidhiḥ ।ghanaśyāmā śyāmā kaṭhinakuchasīmā manasi mēmṛgākṣī kāmākṣī haranaṭanasākṣī viharatāt ॥100॥meaning
As the moon's reflection in still water disappears when the water is stirred, so illusion disappears in your presence.
- verse 101समरविजयकोटी साधकानन्दधाटीमृदुगुणपरिपेटी मुख्यकादम्बवाटी ।मुनिनुतपरिपाटी मोहिताजाण्डकोटीपरमशिववधूटी पातु मां कामकोटी ॥101॥samaravijayakōṭī sādhakānandadhāṭīmṛduguṇaparipēṭī mukhyakādambavāṭī ।muninutaparipāṭī mōhitājāṇḍakōṭīparamaśivavadhūṭī pātu māṃ kāmakōṭī ॥101॥meaning
O Mother, even this foolish tongue has been made to sing your glory; such is your boundless compassion—Kamakshi.
- verse 102इमं परवरप्रदं प्रकृतिपेशलं पावनंपरापरचिदाकृतिप्रकटनप्रदीपायितम् ।स्तवं पठति नित्यदा मनसि भावयन्नम्बिकांजपैरलमलं मखैरधिकदेहसंशोषणैः ॥102॥imaṃ paravarapradaṃ prakṛtipēśalaṃ pāvanaṃparāparachidākṛtiprakaṭanapradīpāyitam ।stavaṃ paṭhati nityadā manasi bhāvayannambikāṃjapairalamalaṃ makhairadhikadēhasaṃśōṣaṇaiḥ ॥102॥meaning
The hundred-verse stuti of Parameshvari Kamakshi as composed by Mookakavi is here complete.
- verse 103॥ इति स्तुतिशतकं सम्पूर्णम् ॥॥ iti stutiśatakaṃ sampūrṇam ॥meaning
Phalashruti: Whoever recites these hundred verses on Kamakshi with devotion will gain eloquence, wisdom, and liberation.
Primary text from vignanam.org